Vēl daži silti vasaras vakari, un dārzos uzziedēs īrisi – Hipokrāta dievinātais zieds, kuram tieši viņš devis dievietes vārdu. Tas nav rosinājis botāniķus ziedu pārdēvēt citādi. Slaidais kāts un zieda sarežģītā struktūra iedvesmoja 20. gadsimta sākuma jūgendstila meistarus.
“Īriss kļūst par kulta ziedu, acīmredzot tieši sava veidola dēļ. Iepriekšējos gadsimtos īriss izmantots nedaudz, bieži vien simboliskā nozīmē – tas ir saistīts ar sengrieķu mītiem, ar Īrisu, varavīksnes dievieti, kas sasaista zemi ar debesīm,” pastāstīja muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” direktore Agrita Tipāne.
Muzeja kolekcijā ir daudz priekšmetu, ko rotā īrisa ziedu elementi. Piemēram, kaparā kalta tējkanna, kuru darinājis kāds vācu meistars. Kā liela vērtība tā iegādāta Parīzes krāmu tirgū.
Uz izstādi “Īrisi” greznie priekšmeti atceļojuši arī no Rundāles pils, no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Austrumu un Āzijas no mākslas muzeja “Rīgas birža”. “Austrumu kultūrā īriss par kulta ziedu kļūst 16. gadsimtā, kad tos sāk stādīt arī Ķīnas un Japānas dārzos un sāk rotāt ar tiem dažādus priekšmetus,” norādīja Tipāne.
Īrisa noskaņās klāts arī pusdiengalds, un tas ir Kuzņecova fabrikas lepnums – servīze “Īriss”. Izstāde Alberta ielā 12 aplūkojama visu vasaru.
