Mākslinieka dēls Aleksandrs, Latvijas Televīzijai izrādot izstādi, vispirms veda pie gleznas, kurai pozējis viņš. Dzīvojot Pārdaugavā, izstaigāta plaša apkārtne un mirkļi tverti arī gleznās. 

Gleznotāja Vitjuka dēls Aleksandrs stāstīja: “Šajā gleznā esmu es. Bet mēs atrodamies izstādē. Viņš [tētis] visu laiku glezno. Pat naktī. Te ir skaisti saulrieti, tādi sarkani, un daudz baltās krāsas.”

Vitjuks smejas, ka bieži vien, kad viņš kādā no Pārdaugavas ieliņām stāv un glezno, cilvēki viņu nosauc par studentu. Patiesībā piecu bērnu tēvs studējis Odesā un Pēterburgas mākslas akadēmijā, bet viņa gleznas ir kolekcijās visā pasaulē, arī ASV un Ķīnā. Taču sirdī viņš ir priecīgs bērns.

Vitjuks sacīja: “Man bija tāds gadījums – braucu vienatnē mājās tramvajā, priecājos par skaistumu, bet cilvēki sēž tādi drūmi, un vienīgi sunītis... Es vēlāk uzzīmēju šī sunīša portretu. Vienīgi sunītis priecīgs. Nodomāju, ka es kā sunītis uz visu skatos – dzīvi un priecīgi. Jūs vienkārši esat jau pieraduši pie šī skaistuma.”

Vitjuka ģimene bieži dodas garās pastaigās, kas dod iedvesmu gleznām. 

“Latvija, Rīga ir īsta klondaika gleznotājam. Te ir jāiet un jāglezno. Tagad arī – braucām pāri Akmens tiltam ar tramvaju un tik skaisti mākoņi. Tāda gaisma!”

Vitjuka gleznas Eiropas Savienības mājā Rīgā ir skatāmas līdz februāra vidum un izstāde ir bez maksas. Tā ir mākslinieka pateicība Latvijai par māju un drošības sajūtu.