Izstāde iepazīstinās ar vecmeistara Emīla Meldera daudzveidīgo radošo sniegumu un nozīmi Latvijas tēlniecības un kultūras dzīves kopainā. Tā būs iespēja redzēt plašai sabiedrībai sen neredzētus, kā arī nekad agrāk neeksponētus Emīla Meldera ģimenes īpašumā esošos tēlniecības darbus no dažādiem daiļrades posmiem, sākot no studiju gadiem, grāmatu ilustrācijas, zīmējumu skices, pieminekļu fotoattēlus un citus mākslinieka personīgos materiālus. Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Gundega Cēbere.
Tēlnieks, pedagogs Emīls Melderis (1889-1979) ir viena no pamatfigūrām Latvijas profesionālajā mākslā. Zīmēšanu Emīls Melderis mācījies pie Teodora Ūdera Valmieras pilsētas skolā (1901–1907), Venjamiņa Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skolā (1908–1909), Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (1909–1915), papildinājies Parīzē (1922–1923, 1928).
Melderis strādājis Valmieras Tautas augstskolā par veidošanas klases vadītāju (1919), Rīgas Tautas augstskolā par Tēlniecības studijas vadītāju (1930–1931), Latvijas Mākslas akadēmijā (1940–1941, 1944–1979) par Zīmēšanas katedras vadītāju un Tēlniecības katedras vadītāju (1945–1946, 1958–1971), profesors (no 1947). Bijis Rīgas mākslinieku grupas biedrs (1930–1938), Mākslinieku savienības biedrs no 1944.gada. Apbalvots ar Kultūras fonda godalgu (1928), medaļu “Par izcilu darbu” (1956), Darba Sarkanā Karoga ordeni (1971), bijis LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks un LPSR Tautas mākslinieks (1964).
Izstādēs Emīls Melderis piedalījies no 1919. gada. Strādājis stājtēlniecībā un monumentālajā tēlniecībā, darinājis medaļas un zīmējis grāmatu ilustrācijas.
Emīla Meldera spožākie darbi tika radīti periodā no 1921. līdz 1941. gadam. Meistara plastika attīstījusies no izteikti konstruktīvām formu uzbūvēm līdz plastiski mīkstinātas virsmas veidojumiem, saglabājot pamatā stingru masu tektoniku. Māksliniekam tuva attēlojamo personu garīgā pasaule, lauku dzīves tematika.
