2008. gadā Rundāles pils muzejā tika atklāta izstāde "19. gadsimta portrets Latvijā", ar kuru noslēdzās viens no lielākajiem un ilgākajiem šāda veida projektiem – Latvijas portreta mākslai veltīts izstāžu cikls, kas aptvēra trīs gadsimtus. Monumentālajā izdevumā “Portrets Latvijā. 19. gadsimts” ietverta gan minētās izstādes kataloga daļa, gan virkne portreta žanram veltītu zinātnisku rakstu.
Izdevumā ieguldītais darbs un tā plašais kultūrvēsturiskais saturs ļauj piešķirt tam unikāla enciklopēdiska izdevuma nosaukumu.
“Tapšanas gaitā precizētas mākslinieku biogrāfijas, noteikti daudzi portretos attēlotie personāži un skaidroti tapšanas apstākļi,” stāsta izdevuma sastādītāja Inta Pujāte.
“Šīs izdevums ievērojami bagātina kultūras ainu 19. gadsimta Latvijā, padarot vizuāli uztveramākas dažādas šī laikmeta sabiedriskās aktivitātes. Turklāt tas kalpos par pamatu turpmākajiem 19. gadsimta mākslas pētījumiem,” norāda Pujāte.
Apgāda “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava atklāj, ka šis ir viens no ilgi tapušiem un ļoti gaidītiem izdevumiem, kura vērtība nenoliedzami ir dažādie konteksti, ar kuru palīdzību varam pietuvoties 19. gadsimta Latvijai.
Izdevuma kataloga daļā iekļauti 565 portreti – darbi, kuri bija redzami izstādē, kā arī daži eksponāti, kas izstādei atlasīti, taču netika parādīti vietas trūkuma dēļ. Katalogā darbi kārtoti pēc mākslinieku uzvārdu alfabēta, sniedzot arī īsu mākslinieku biogrāfiju. Par katru portretu sniegta pamatinformācija, kā arī īsa attēloto personu biogrāfija, ciktāl tā ir zināma. Ne velti viens no kataloga veidotājiem Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis norādījis, ka izdevums būs enciklopēdija ne tikai par māksliniekiem un mākslas darbiem pašiem, bet arī uzziņas materiāls par 19. gadsimta cilvēkiem.
„Latvijā ļoti maz kas ir palicis, jo portrets ir ļoti personīga lieta,” atzīst Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. „Šie portreti bija galvenokārt muižnieku pilīs un mājās, vai bagātu pilsoņu mājās Rīgā vai citās pilsētās un tas ir laika gaitā aizgājis projām no Latvijas. Tāpēc mēs savācām burtiski visu līdz pēdējam, kas bija Latvijas muzejos un arī privātkolekcijās.”
Kataloga rakstu daļā iekļauti Eduarda Kļaviņa, Imanta Lancmaņa, Sarmītes Fogeles, Edvardas Šmites, Anitas Meinartes, Daiņa Bruģa un Intas Pujātes raksti, kas veltīti portreta žanram. Šie raksti ļaus lasītājam labāk izprast māksliniekus, laikmetu, žanrus un portretu mākslas kopīgo attīstības gaitu Latvijā.
