Galerijā "Alma" līdz 6.jūnijam skatāma Andra Eglīša izstāde "Netīrais modernisms". Jaunie darbi tapuši namā, kurā rit kapitālais remonts, un mākslinieks to izmanto kā studiju. Savukārt 22.maijā Dzelzceļa vēstures muzejā tiks atklāta izstāde "Horizontu meklējot", kurā starp citu mākslinieku darbiem būs arī Andra Eglīša lielformāta darbs, kas tapis brīvā dabā.
Andra Eglīša izstādē "Netīrais modernisms" redzamie darbi tapuši greznā, bet pašlaik pamestā neoklasicisma daudzdzīvokļu namā Rīgā. Mākslinieks nama dzīvokļus izmantojis kā studiju, un tapušas savdabīgas industriālās klusās dabas.
"Netīrais modernisms" (publicitātes attēls)
Taujāts par ēku, kurā darbi tapuši, Andris Eglītis atbild, ka nams nav primārs: "Varētu teikt, ka es, kā parasti, darbojos savā tiešajā apkārtnē. Veiksmīgi sagadījās, ka bija iespēja strādāt tukšā, pamestā mājā netālu no manas dzīvesvietas. Tā bija brīnišķīga iespēja izvērsties, veidot tur instalācijas un tās gleznot. Ļoti neparasta un interesanta pieredze."
"Mani vienmēr ir interesējusi materialitāte un fiziskums, kas sevī ļoti daudz ietver. Pēdējo gadu laikā gleznoju jau esošus stūrus, kuros saskatīju abstraktu kompozīciju kvalitātes. Kādu laiku mani fascinēja salikums - vienlaicīgi tas ir nošņurcis stūris un tajā pašā laikā tā ir brīnišķīga abstraktu formu kompozīcija. Soli pa solim nonācu līdz šai idejai - citējot vai atdarinot konstruktīvisma kompozīcijas, veidoju instalācijas no sadzīviskiem, fiziskiem materiāliem," stāsta mākslinieks.
Izstādei dots nosaukums "Netīrais modernisms", jo tie ir abstrakti veidojumi, kas atrodas telpā, laikā un materiālā, kas padara abstrakciju it kā netīru, skaidro Andris Eglītis.
Pirms tam meklēju un gleznoju jau esošas, gatavas situācijas un lietas, bet galu galā naratīvs jeb stāstošais iznāca pārāk daudz priekšpusē un manas intereses par abstrakciju palika nepamanītas. Šajā gadījumā es pats, ieraugot kādu vietu vai situāciju, turpināju to veidot kā instalāciju. Skatītājiem ir acīm redzams, ka tas ir kaut kāds veidojums," norāda mākslinieks.
Šajā darbu ciklā Andris Eglītis glezniecību es izmanto kā dokumentācijas veidu, un darbi ir instalācijas, nevis pašas gleznas. "Varu un nozīmību noņemu no gleznas un pārvirzu uz to, kas gleznā ir redzams," uzsver mākslinieks.
2013.gadā Andris Eglītis kļuva par Purvīša balvas laureātu. Balva tika piešķirta par personālizstādi "Zemes darbi", kurā būtiska bija zeme - gan kā tēma, gan kā materiāls. Gleznojot tika izmantota vienīgi zeme, un darbi tapuši laukos Drustos. Par šiem darbiem mākslinieks saka: "Es būvēju neracionālus veidojumus ainavā, arhitektoniskas skulptūras, kas ir kaut kas pa vidu starp sabrukušiem šķūnīšiem un kosmosa kuģiem."
"Zemes darbi" (publicitātes attēls)
Esmu mākslinieks, kuram nav viena darbnīca, viena telpa, kurā strādāju. Vienmēr esmu tiešā tuvumā tam, ko es gleznoju, un daļa no procesa ir vides izveidošana. Sevišķi to pieredzēju ar "Zemes darbiem" - kaut kādā pilsētas darbnīcā gleznot ar dubļiem netīrībā? Bet, ja glezno nojumē lauka vidū, tad tā šķiet pilnīgi organiska lieta. Vide arī diezgan spēcīgi ietekmē domas un sajūtas, kas beigās nonāk otas galā," teic Andris Eglītis.
Taujāts par darbu ideālo izstādīšanas vietu, Andris Eglītis min, ka galerija ir visneitrālākā telpa. Skatītāju vērojumi ir tādi, ka darbi, kas tapuši laukā, esot brīvāki, savukārt iekštelpās gleznotie - akurātāki. Pašlaik ir iespēja redzēt Andra Eglīša darbus, kas tapuši gan daudzdzīvokļu namā, gan brīvā dabā Drustos.
