Ekspozīcijas centrā – Beļcovas glezna “Tenisiste”, kas vienlaikus ir stāsts par pagājušā gadsimta 20. gadu latviešu glezniecību, tā laika modi un sieviešu tiesībām.
20. gadsimta sākuma Eiropā teniss ir viens no populārākajiem sporta veidiem. Laikā, kad aktualizējas sieviešu tiesības, to aktīvi spēlē arī dāmas. Aleksandra Beļcova “Tenisisti” glezno 1927. gadā, un pēc vairāk nekā 90 gadiem šis darbs tiek izcelts Nacionālā mākslas muzeja projektā “Vienas gleznas stāsts”. Mākslas vēsturnieki joprojām nav noskaidrojuši, kas ir gleznā atainotās dāmas prototips – vai nu tā ir Beļcovas draudzene Biruta Ozoliņa vai tā laika tenisa leģenda un modes revolucionāre Suzanna Leglēna. Katrā ziņā, šīs gleznas stāsts nav tikai stāsts par glezniecību.
Kā norāda Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva, šī izstāde ir atkal stāsts par to, kā sievietes varēja sevi apliecināt. Teniss varējis būt viens no faktoriem, kas palīdz veidot tēlu.
Un te daži fakti – dāmas ienāk golfā un hokejā, viņas sāk piedalīties olimpiskajās spēlēs, bet austrāliete Anete Kellermane tiek arestēta par peldēšanos peldkostīmā, kas atsedz kājas. Mode un sports tolaik bija cieši saistītas un kritizētas lietas.
Līdzās Beļcovas “Tenisistei” izstādītas tādas relikvijas kā simtgadīga tenisa bumbiņa un rakete, 1899. gada Latvijas tenisa medaļa, daudz foto un dokumentālu liecību. Starp eksponātiem, protams, arī tā laika tenisistes sporta tērps.
''Tenisistes'' stāsts Sutas un Beļcovas muzejā turpināsies līdz 17. augustam. Bet šo sestdien interesenti tiek aicināti uz muzeja vadītājas lekciju par tenisu, mākslu un sievietēm pirms simt gadiem.
