Jānis Gunārs Kalnmalis pārstāv latviešu klasiskās glezniecības skolu, prasmes savulaik apguvis pie tādiem izciliem otas meistariem kā Leo Svemps, Konrāds Ubāns un Indulis Zariņš. Lai arī savulaik sevi dēvējis par kārtīgu rīdzinieku un baudījis mākslinieku bohēmu kafejnīcās “Kaza” un “Putnu dārzs”, pēdējos trīsdesmit gadus Jānis Gunārs Kalnmalis dzīvo un glezno Aizputē.
“Izstādi mēs veidojām pēc tā principa, lai ieraudzītu Kalnmali visā viņa krāšņumā. Jūrmalai viņš nav pārāk pazīstams, un tāpēc mums gribējās uztaisīt tādu varavīksni, lai mēs ieraugām Jāni Gunāru Kalnmali visā viņa spektrā,” pastāstīja Jūrmalas pilsētas muzeja izstāžu kuratore Guna Kalnača.
Māksliniekam ļoti patīk ceļot. Vairums viņa darbi tapuši, iespaidojoties no citās valstīs redzētā. Katras jaunas vietas kultūru Jānim Gunāram Kalnmalim vislabāk izdodas sajust, iepazīstoties ar cilvēkiem.
“Viņš nebaidās no dabas. Viņš viņu saprot, redz, izjūt, un, manuprāt, ir pilnīgi vienalga, vai viņš stāv kaut kur Briseles galvenajā laukumā vai ir kaut kur Marakešā, vai viņš pie savas vistu kūtiņas savas vistas glezno. Tā ir burtiski veldze skatīties uz viņa darbiem, rakties pa viņa darbiem, klausīties viņa stāstos,” uzskata Guna Kalnača.
Savi stāsti ir arī gleznotājai Ilzei Muceniecei-Adamaitei, kuras darbu izstāde “Introverse. Iekšējais smaids” apskatāma Jūrmalas pilsētas muzeja Kamīna zālē. Māksliniece iedvesmojusies no iekšējā smaida meditācijas prakses senajā Ķīnā, kas domāta personības harmonizēšanai.
Kā norādīja pati māksliniece, viņas iekšējais smaids ir vairāk varbūt tiekšanās būt atvērtam pret apkārtējo vidi, dzīvniekiem, cilvēkiem. “Mēs katrs ar kaut ko dzīvojam. Un tas izpaužas arī glezniecībā,” bilda Muceniece-Adamaite.
Mākslinieka Jāņa Gunāra Kalnmaļa gleznu retrospekcija un Ilzes Mucenieces-Adamaites iekšējā smaida sajūtas Jūrmalas pilsētas muzejā būs skatāmas līdz 14. jūlijam.
