Kā iepriekš vēstīts, Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā 27. martā Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā tiks atklāts pilsētvides objekts „Pieminekļu kari” – asprātīga un provocējoša instalācija, kas apspēlēs dažādās Rīgas un visas Latvijas likteni un attīstību ietekmējušas varas.
""Pieminekļu karu" instalācija sastāv no neliela, 10 metrus augsta melna latviešu šķūnīša bez jumta, un no tā izcelsies viena vai otra skulptūra, kopumā četras. Viena ir kristietība un Polija, otra – nacionālisms un Vācija, trešā simbolizē revolūciju un Krieviju, ceturtā – mūsdienu globālo, atvērto sabiedrību un Zviedriju,” stāsta tēlnieks Aigars Bikše. Valstis izvēlētas, ņemot vērā to fundamentālo ietekmi uz latviešu identitātes veidošanu.
„Tās visas ir kopijas reāli eksistējošām skulptūrām, izņemot vienu, kas tapusi pēc Gustava Kluča zīmējumiem. Poliju un kristietību simbolizē Dievmāte Marija. Būs arī ķeizara Vilhelma II skulptūra, kurš starp citu Pirmā pasaules kara laikā bija ieradies Rīgā, lai pieņemtu karaspēka parādi. Mums ir arī Gustava Kluča darba kopija, kas pārstāv gan revolūciju, gan Krieviju. Klucis sevi sauca par krievu, bet tajā pašā laikā viņš ir lielākais latvietis vizuālajā mākslā, kurš sasniedzis milzīgu atzinību pasaulē. Ceturtā skulptūra „Pieminekļu karos” pārstāv Zviedriju un globālo, atvērto sabiedrību, tā ir melnādaina Bārbija, tērpta kā zviedru tautumeita,” par instalāciju stāsta Bikše.
Konceptuāli projekta „Pieminekļu kari” ideja ir par piemiņu spēkošanos, jo pieminekļa jēdziena un būtības pamatā ir piemiņa.
„Cilvēki uzstāda pieminekļus, lai viņi atcerētos kādu piemiņu – ideju, ko augsti novērtē. Piemēram, impērijas laika pieminekļi bija vareni, braši, tādi, kas stāsta par lielisko valsti, impēriju. Neatkarīgās Latvijas valsts laikā radās milzīgi, monumentāli objekti, piemēram, Brīvības piemineklis, Brāļu kapi. Var redzēt, ka cilvēki ārkārtīgi vēlējušies izstāstīt par savu brīvību, savukārt padomju laika pieminekļi apliecina, ka vara ar pieminekli grib veidot cilvēka identitāti,” secina Bikše, piebilstot, ka objekts „Pieminekļu kari” paver bezgalīgi daudz iespēju identificēties.
Mūsu piemineklis runā par mūsu vēsturi - kas mēs esam, ko mēs vēlamies. Projektu gatavojām divus gadus, un ir sanācis tā, ka viss, kas šobrīd notiek politiskajā laukā, mudina projektu uztvert vēl asāk, mudina vēl vairāk domāt par to, kā vēsture tiek mainīta un interpretēta,” skaidro Bikše.
Tomēr Bikše uzskata, ka nav mākslinieka uzdevums "visu novest līdz kaut kādai skaidrībai".
"Svarīgāk, ko cilvēks var darīt ar mākslas darbu palīdzību - sevī aplūkot tos daudzos aspektus, kas veido viņa identitāti, aplūkot tos bez kaislības un atkarības, harmonizēt sevi, pieņemt daudzās šķautnes," stāsta mākslinieks.
Pie objekta „Pieminekļu kari” atradīsies podests, uz kura ikviens gribētājs varēs uzkāpt, pavērot pilsētu, nofotografēties.
„Principā – piektais piemineklis, pats cilvēks. Jo cilvēks jau ir pasaules centrs, katrs cilvēks uz pasauli skatās no sava skatu punkta un redz tādu, kādu viņš to redz. Interesanta vieta un skats, kur Brīvības iela sašaurinās un „iziet” ārā no pilsētas. Ievelkošs punkts,” vērtē tēlnieks.
Pie objekta būs aplūkojama arī neliela video prezentācija – materiāls par Latvijas vēstures attiecībām ar Poliju, Zviedriju, Vāciju un Krieviju. Vēstures faktus sakārtot un iekļaut kopējā koncepcijā palīdzējis vēsturnieks Gatis Krūmiņš.
Aigars Bikše par savu veikumu gatavs dzirdēt dažādas atsauksmes – viņaprāt, būšot gan tādi, kas vēlēsies mākslinieku „saraustīt ar četriem zirgiem gabalos pilsētas galvenajā laukumā”, gan tādi kas novērtēs un priecāsies par „Pieminekļu kariem”.
Kad atvedām Vilhelma skulptūru un likām kastē, kāds bija to ieraudzījis un zvanījis uz televīziju, jautājot, „kas te notiek - ķeizaru Nikolaju liek virsū!” Ķeizars paliek ķeizars,” par pirmajām reakcijām stāsta Bikše.
Objekts „Pieminekļu kari” Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā Rīgā būs skatāms no 27. marta līdz pat 26. oktobrim. Zīmīgi, ka 27. martā plkst. 13 atklās, proti, objektu iedarbinās krievu, vācu, zviedru un poļu izcelsmes latvieši. Viss „Pieminekļu karu” cikls norisinās 20 minūtes.
Runājot par to, kas ar pieminekļiem piemēroto vietu Rīgā notiks nākotnē, Bikše ir piesardzīgs.
Ar mākslinieku ir kā ar kurmīti - varu rakt un varu nerakt. Mākslinieks vienmēr grib strādāt pie savām iecerēm. Es ar prieku par to domātu, bet tā nav mana kompetence. Kā pilsonis un kā profesionālis es skaidri saprotu, ka sabiedrība, kurai nav noformulētas idejas par to, kas tā ir un kas vēlas būt, tādus lielus pieminekļus netaisīs. Mums šobrīd nav tādu lielu ideju, kuras vizualizēt, lai mēs teiktu, ka mums ir lielais bizons, ko noteikti vēlamies noķert,” vērtē Aigars Bikše.
Mākslinieks piekrīt, ka, iespējams, Brīvības piemineklis - joprojām aktuāla, mums svarīga ideja, ir iemesls jaunu pieminekļu ideju trūkumam.
"Ja būs idejas, kas vēl sabiedrībai ir svarīgs un ko vēlamies sasniegt, varbūt arī radīsies piemineklis šai vietā," par Brīvības-Elizabetes ielu krustojumu teic mākslinieks.
