Lienīte Slišāne Latvijas Nacionālajā teātrī, galvenokārt Jaunajā zālē, strādā kā gaismu māksliniece un inženiere vairāk nekā 20 gadus. Šobrīd arī studē tekstilmākslu Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā. Izstādē "Uzdevums" viņa pievērsusies sēru tēmai mākslā.
"Šis lielais darbs ir mana dienasgrāmata, kopš es sāku strādāt Nacionālajā teātrī līdz tai trakajai dienai. Šis darbs ir manas emocijas, kad sabruka visa mana dzīve," atklāj Slišāne.
Pirms dažiem gadiem traģiski bojā gāja mākslinieces dēls. Nerimstošo sēru periodā Lienīte Slišāne sāka adīt. Teju 8 metrus garu vilnas darbu adīja divus gadus. Tajā ieadīti citāti dažādos šriftos no 63 izrādēm.
"Es visu mūžu esmu adītāja, bet šajā posmā es sapratu, ka adīšana man intuitīvi ir tas, kas man palīdz nomierināties. Riktīgi atslēgties no tās trakās pasaules. Un tad es sēdēju un adīju, adīju, adīju," atklāj māksliniece.
Izstādes nosaukums "Uzdevums" apzīmē mākslinieces šī brīža jautājumus pašai sev: "Kāda ir tagad dzīve? Ko man darīt? Kā man tālāk rīkoties un vispār – kas man jādara? Jo visu laiku man likās, ka es zinu, kas man jādara. Un tad es sāku atrast uzdevumus."
Izstāde "Uzdevums" Nacionālajā teātrī apskatāma vakaros, kad Jaunajā zālē notiek izrādes.
