Kultūra

Notiks izrādes "Doriana Greja portrets" jauniestudējuma pirmizrāde Dailes teātrī

Kultūra

Andreja Osokina ražīgā koncertdzīve februārī

LMA atklāta izstāde "9 galvas. Mākslinieks rektora amatā"

«9 galvas» - aizraujošs un interesants ieskats Latvijas mākslas vēsturē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Aizraujošs un interesants ieskats Latvijas mākslas vēsturē ir Latvijas Mākslas akadēmijas aulā tikko vaļā vērtā izstāde „9 galvas. Mākslinieks rektora amatā”. Tā piedāvā tuvāk iepazīt visus deviņus Mākslas akadēmijas rektorus, sākot no augstskolas dibinātāja Vilhelma Purvīša līdz tagadējam vadītājam Aleksejam Naumovam. Līdzās izklāstam par katra ieguldījumu rektora amatā eksponēts plašs visu rektoru mākslas darbu klāsts.

Izstādi „9 galvas. Mākslinieks rektora amatā” īstenojušas 4.kursa mākslas zinātnes studentes. Bijusi vēlme no mazliet citādāka rakursa palūkoties uz Mākslas akadēmijas vēsturi, līdz diskusiju rezultātā nākušas pie idejas darīt to caur visu deviņu rektoru personībām un viņu mākslu, stāsta viena no izstādes veidotājām Jana Jākobsone:

„Mēs sapratām, ka ir vērts to visu apkopot un pievērst uzmanību tieši rektoriem. Jo visi zina akadēmijas dibinātāju Vilhelmu Purvīti, tagadējo rektoru Alekseju Naumovu, atceras 1990.gadus ar Induli Zariņu, bet tas starpposms tāds tukšs palicis, tāpēc mēs gribējām atskatīties uz viņiem visiem, pievērst uzmanību viņu personībām un viņu mākslai.”

Cik ārkārtīgi svarīga vienmēr un visos laikos ir tieši spēcīgas personības loma un ietekme – šī ir viena no galvenajām atziņām, kas radusies strādājot pie izstādes.

Jana Jākobsone: „Tie laiki ir bijuši tik dažādi… Vairāk nekā 90 gadu akadēmijas pastāvēšanas laikā ik pa laikam ir bijis tāds brīdis, kad akadēmiju ir gribējuši apvienot ar citām augstskolām, un viņi pret to ir cīnījušies. Tomēr tai personībai visos laikos ir bijusi ļoti svarīga nozīme."

Mākslas akadēmijas profesors, mākslas vēstures pasniedzējs Andris Teikmanis atzīst, ka studentiem izdevies radīt patiešām interesantu un arī vērtīgu atskatu uz vēsturi.

Savā ziņā katrs rektors tajā atklājas kā prasmīgs kuģa kapteinis, kas par spīti dažādām krīzēm, tomēr spējis nodrošināt augstskolas pilnvērtīgu darbību un attīstību. Nenovērtējams, protams, ir dibinātāja Vilhelma Purvīša nopelns.

Andris Teikmanis: „Purvītim ļoti sarežģītos apstākļos vajadzēja pārliecināt tautiešus par šo ieceri - par Mākslas akadēmijas veidošanu. Faktiski lēmums tika pieņemts uz pilsoņu kara brīvības cīņu fona ļoti sarežģītā laikā, bet tā bija apzināšanās, ka nācija nevar būt nobriedusi, ja tai nav pašai savas mākslas un mākslas izglītības; tā bija liela, tālredzīga apņemšanās."

Nākamais rektors bija Jānis Kuga. Viņa laiks sakrita ar 30.gadu ekonomisko krīzi, kad izskanēja prasība akadēmiju likvidēt, bet Kugam izdevās nostabilizēt akadēmijas budžetu un paaugstināt tās prestižu.

Oto Skulme, Leo Svemps, Edgars Iltners un Valdis Dišlers bija rektori padomju laikā, kad bez nodevām režīmam iztikt nevarēja, tomēr vienlaicīgi viņi rūpīgi kopa un attīstīja arī mūsu mākslas nacionālās vērtības.

60.gados padomju valdības plānos bija likvidēt akadēmijas stājmākslas nodaļas, bet Leo Svemps to nepieļāva.

Ar Leo Svempu un citiem rektoriem Mākslas akadēmijā ceļi daudzkārt krustojušies arī tagadējam rektoram Aleksejam Naumovam.

„Svemps bija rektors, kad es iestājos augstskolā un biju galīgi zaļš salātiņš. Atceros viņa stāju un kā viņš parunājās ar pirmo kursu, kā mums iet un tā," norāda Naumovs. "Otrs – Indulis Zariņš. Es viņam prasīju – kā viņš var apvienot rektora un mākslinieka darbu, viņš atbildēja – vienkārši jāglezno vēl vairāk. Tas bija labi. Vistiešākā saskarsme man bija ar Jāni Osi, es daudz no viņa mācījos, jo, protams, pieredze ir ļoti svarīga."

Visi rektori ir bijuši atšķirīgi kā personības, bet visus viņus vieno tas, ka līdzās rektora darbam viņi nepārtrauca būt arī mākslinieki.

Izstādē ļoti interesanti vienkopus apskatīt visu viņu darbus. Tie sakopoti no dažādām kolekcijām, tādēļ to vidū ir arī tādi, kas ļoti reti redzami publiskā telpā.

Piemēram, Oto Skulmes 1949.gadā tapusī glezna „Ceļā uz Dziesmu svētkiem” un Valda Dišlera 1953.gada darbs „Raiņa arests”, kas abi ir spilgti meistardarbi, kaut arī reizē ļoti izteiktas nodevas savam laikam.

Jana Jākobsone: „Izstādē ir pilnīga dažādība, jo tie tomēr ir gandrīz 100 Latvijas mākslas vēstures gadi. Var redzēt katra laika tendences un katra rektora rokrakstu."

Izstādi „9 galvas. Mākslinieks rektora amatā” Latvijas Mākslas akadēmijas aulā ir iespēja apskatīt līdz 22.februārim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti