Izstādes kuratore Ilze Pīlēna stāsta, ka ierosme sarīkot Ulda Brieža fotoizstādi pieder Ulda dēlam Harijam. Kādā reizē viņš kultūrtelpā ieradies aplūkot kādu citu izstādi un ieraudzījis, ka šajā vidē ļoti labi iederētos viņa tēva melnbaltie fotodarbi.
Ilzei Pīlēnai ideja iepatikās, un ātri vien kļuva skaidrs, ka izstādes centrā būs tieši portreti: "Mēs ar Uldi Pīlēnu aizgājām mājās, paņēmām Laimas Slavas kādreiz "Neputnā" izdoto Ulda Brieža fotogrāmatu, lai atsvaidzinātu atmiņā viņa fotogrāfijas. Protams, mēs tās zinājām pēc viņa ikoniskajām jūrām un zvejniekiem, bet tad pavisam nejauši uzdūrāmies šajā grāmatā Katrīnas Pasternakas fotogrāfijai, kurā viņai slīd asara pār vaigu un kurā viņa saka runu pie Brīvības pieminekļa. Es nevarēju atraut acis no šīs fotogrāfijas, un tālāk grāmatā mēs jau apzināti meklējām portretus un redzējām, ka tur ir daudz mūsu kultūras dižgaru. Mēs dzīvojam šobrīd sarežģītā laikā, kad meli ņem virsroku un zūd vērtības, un kaut kā likās, ka no šiem portretiem, no šiem cilvēkiem nāk tāda enerģija, tāds spēks. Viņi ir gājuši cauri dažādiem laikiem, viņi ir varējuši izdzīvot un saglabāt savu kodolu. Īstenībā tas ir stāsts par mūsu tautas pašvērtību, pašcieņu, spēku. Jā, un mēs sapratām, ka mēs gribam šāda veida izstādi, kur visiem mums smelties spēku šajā grūtajā laikā."
Izstādē skatāmi aptuveni 60 Latvijas kultūras personību portreti, tapuši laikā no 1966. gada, kad Uldis Briedis sāka savas fotogrāfa gaitas, līdz 2010. gadam. Tiem ir dokumentāls, bet vienlaikus arī pārlaicīgs raksturs, jo Uldi Briedi raksturo spēja atklāt cilvēka dziļāko būtību un ietvert fotogrāfijā ļoti lielu emociju koncentrāciju.
Diemžēl izstādes atklāšanā fotogrāfs pats nevar piedalīties, jo šobrīd atrodas rehabilitācijas procesā, bet izstādes sagatavošanā viņš iesaistījās aktīvi un ar lielu entuziasmu, un kādā brīdī piedzima ideja arī par nosaukumu. Kā tas radās, stāsta fotogrāfa dēls Harijs Briedis: "Kad mēs sēdējām pie datora, atkal atlasot kārtējās fotogrāfijas, Uldis Briedis nebija par nosaukumu vēl domājis, un vienā brīdī viņš teica savai sievai – Inta, kāds varētu būt nosaukums izstādei? Inta teica – "Brīvam būt". Viņš to uzreiz atbalstīja. Tas patiešām ir ļoti trāpīgs nosaukums, jo raksturo gan viņu pašu, kurš vienmēr bijis brīvs savās izpausmēs un darbībās, gan arī melnbalto fotogrāfiju. Es teiktu tā, ka cilvēks var būt brīvs, raugoties melnbaltajā fotogrāfijā, jo viņš to krāso tā, kā viņš to redz, viņš var brīvi izpausties savā iztēlē. Jā, un lielākoties fotogrāfijas, ko uzņēmis Uldis Briedis, ir enerģijas pilnas, jo tur ir darbojušies abi cilvēki – gan fotogrāfs, gan fotografējamais. Un šīs sadarbības rezultātā pie viņa pozitīvā rakstura parasti arī ir izvilinātas tās emocijas, ko mēs redzam fotogrāfijā."
Izstādē skatāmi Imanta Ziedoņa, Raimonda Paula, Mirdzas Martinsones, Maijas Tabakas, Mārtiņa Brauna, Ērika Hānberga un ļoti, ļoti daudzu citu izcilu mūsu personību portreti, kuros viņu sejas notvertas visdažādākajos dzīves mirkļos, atklājot viņu būtību caur žestu, acu skatienu, matu šķipsnu, pusvārdā sastingušu zilbi un citām smalkām niansēm.
Par katru fotogrāfiju ir arī savs stāsts, kas būs lasāms izstādes ceļvedī. Piemēram, dziesminieka Haralda Sīmaņa fotogrāfija tapusi 70. gados Liepājā, kad Uldis Briedis kursējis šurpu turpu starp diviem krasi atšķirīgiem notikumiem: "Par šo bildi tētim ir stāsts, kā viņš 70. gados Liepājas teātrī fotografēja partijas funkcionāru sapulci, kur visi tādi aizmiguši sēdēja un kur nekas interesants, kā vienmēr, nenotika, un blakus Liepājas baznīcā trīs soļus no teātra Haralds Sīmanis viens pats savā nodabā spēlēja ērģeles. Un tad tētis, redzot, ka nekas nenotiek, aizskrien uz baznīcu, paklausās ērģeles, tad skrien atpakaļ, bet atkal nekas nenotiek, viņš "uzšauj" kādu bildi un dodas atkal atpakaļ pie Haralda. Tā viņš šurpu turpu tajā dienā nostaigāja, un līdz pat šai dienai viņš atceras to sirreālo sajūtu, tās divas pretējās pasaules – baznīcas miers, ērģeles un tas pilnīgais bezprāts, kas notiek teātrī tajā brīdī."
Fotoizstāde "Brīvam būt. Uldis Briedis. Portreti" kultūrtelpā "Ola Foundation" skatāma līdz jūnija nogalei. Informācija par apmeklējumam pieejamām dienām un laikiem ir atrodama kultūrtelpas mājaslapā.
