Aizvadīto 10 gadu laikā apmeklētāji Daugavpilī ir varējuši skatīt kopskaitā 17 Rotko oriģināldarbus. No 28. aprīļa mākslas centrā apskatei pavērsies seši jauni darbi, kas ciešā sadarbībā ar mākslinieka ģimeni šonedēļ, rūpīgi iepakoti, tika atvesti uz Daugavpili un tagad izlikti Marka Rotko mākslas centra vienā no ekspozīciju zālēm.
Par godu centra jubilejai 28. aprīlī visas dienas garumā Marka Rotko mākslas centrā Daugavpili notika vairākas aktivitātes, bet svētku programmas kulminācija aizvadīta pulksten piecos Rotko centra pagalmā ar centrālo notikumu – pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko oriģināldarbu jaunās ekspozīcijas atklāšanu un tikšanos ar mākslinieka ģimeni.
"Tradicionāli – kā iepriekšējās trijās reizēs, kad šajā desmitgades periodā jau bija izstādīti 17 Rotko oriģināldarbi, tie nekad neatkārtojas, katru reizei ir citi, arī šie seši oriģināldarbi nāk no Rotko ģimenes, no meitas Keitas Rotko-Prizelas un dēla Kristofera Rotko kolekcijas no Ņujorkas," darbi mērojuši garu ceļu, un tagad, kā stāstīja Daugavpils Marka Rotko mākslas centra direktors Māris Čačka, veiksmīgi un labā stāvoklī ir ieradušies Daugavpilī un izkārtoti vienotā ekspozīcijā.
"Darbi ir pilnā kārtībā, tie ir atceļojuši garo ceļo, mērojot dažādus transporta loģistikas sarežģītus risinājums, lai nonāktu galamērķī. Ir noslēgusies to inspekcija jeb pārbaude, kad kastes ir atvērtas un ekspozīcija ir izveidota. Mēs esam gandarīti. Neraugoties uz to, ka vecākais darbs ir datējams ar 1936. gadu, visi darbi ir labā tehniskā, fiziskā stāvoklī un gaida daudzos tūkstošus apmeklētāju, lai sagaidītu arī miljono apmeklētāju kaut kad šī gada vasarā," stāstīja Māris Čačka.
Gan šim miljonajam, gan visiem pārējiem Daugavpils Marka Rotko mākslas centra apmeklētājiem šos sešus Rotko oriģinālus būs iespēja skatīt turpmākos trīs gadus, tik ilgi tie būs izvietoti Daugavpilī. Pirmie, protams, tos aplūkoja paši mākslas centra darbinieki.
"Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā es strādāju pirms pašiem pirmsākumiem, un man vēl ļoti labi atmiņā ir palicis brīdis, kad uz šejieni atceļoja pirmie Marka Rotko oriģināldarbi. Bet es domāju, ka katra satikšanās ar mākslinieka radošo mantojumu ir ļoti, ļoti īpaša. Veselu gadu mēs eksponējām augstas kvalitātes kopijas, bet tīri subjektīvi un emocionāli tieši oriģināldarbi sniedz šo īpašo sajūtu. Par to runājis Marks Rotko un tā izstāžu kuratori, ka, skatot viņa mākslu, ir jāizslēdz prāts un jāieslēdz emocijas. Tas tiešām katrreiz arī tā notiek, satiekoties ar Marka Rotko oriģināldarbiem. Ekspozīcija ir lieliska, mākslas darbi ir atšķirīgi, varbūt izmēru ziņā, nekā bija pierasts redzēt. Bet šīs sajūtas ir nemainīgas un mākslinieciskā vērtība ir neapšaubāma," norādīja Krājuma departamenta vadītāja Zane Melāne.
"Šie darbi ir ļoti viegli, priecīgi, tādās jaukās krāsās. Arī izmēri. Un tas viss noskaņojums. Šoreiz izmēri ir nelieli un toņi tādi maigi, pirmais iespaids ir ļoti jauks un patīkams," vērtēja Rotko centra noformēšanas mākslinieks, tēlnieks Ivo Folkmanis.
"Šoreiz izvēle ir šāda, kā tā tikko tika aprakstīta, taču tas nemazina Rotko māksliniecisko vērtību izmēra kontekstā, jo [darbi] ir gana būtiski un tie piedzīvo pirmizrādi Latvijā. Tas nozīmē, ka Rotko daiļrades sekotājiem tā ir kārtējā iespēja vēlreiz sakārtot savas ceļasomas un mērot ceļu uz Daugavpili, lai iepazītu šos darbus tieši Daugavpilī," uzsvēra Māris Čačka.
"Rotko daiļradi mēs tradicionāli uztveram un vairāk pazīstam no Rotko klasiskā perioda kompozīcijām. Šoreiz, līdzīgi kā arī citās reizēs, mēs piedāvājam divus klasiskā perioda darbus, abi ir agrīnā klasiskā perioda darbi. Viens no tiem datējams ar 1950. un otrs ar 1951. gadu," skaidroja Māris Čačka.
Pirmais darbs izmērā 73 reiz gandrīz 150 cm, košs un ekspresīvs, tāds, kādu to mākslas izpausmes veidā tradicionāli asociē ar Rotko.
"Darbs bez nosaukuma, Nr 13. – klasiskā perioda kompozīcija, kas ir horizontālā plaknē veidots krāsu laukums. Tajā dominējošie ir tumša vīna brūni- melnais tonis, kas lāsumoti pāriet tādā sārtā aveņu-zemeņu toņkārtā, kuram apkārt ir brīnišķīgi zeltīti dzeltenais, starp kuru stariem cauri iziet zili ultramarīni, pat tāds zaļais tonis," ar darbiem iepazīstināja Čačka. "Interesanti, ka mirkli atpakaļ mēs atklājām un vairākus mēnešus pirms tam veidojām ekspozīciju "Rotkho. Made in Latvia", un šo kompozīciju kā kopiju veidoja viens no vadošajiem Latvijas gleznotājiem Kaspars Zariņš, un šo darbu līdz 30. jūnijam varēs vērot Dailes teātra otrajā stāvā.
Bet šis Rotko oriģināldarbs (Nr 13) mākslas centrā ir tas, kas vairāk atpazīstams caur sava rokraksta tīrību un atšķirību no citiem. Tajā laikā Marks Rotko bija pirmais, kas uzdrošinājās novienkāršot savas domas labā nozīmē, novienkāršojot, apkopojot, koncentrējot un iekļaujot krāsu kontrastējošos vai papildinošos laukumu blokos, ko mēs zinām kā abstraktā ekspresionisma viņa krāslaukumu gleznojumu izpausmes.
Un tālāk mūsu skatienam paveras jeb atveras visa zāle kopumā, un galā ieraugām otro glezniecisko klasikā perioda kompozīciju, ko mēs esam iesaukuši par "Skūpstu"! Pārfrāzējot un kā mīļvārdiņu piešķirot mākslas darbam, kuram arī nav nosaukuma un kurš gleznots uz audekla ar eļļu. Gana līdzīgs kā iepriekšējais darbs no klasiskā perioda, bet mazliet maigāks un siltāks. Tā ir vertikāla kompozīcija, kas arī ir gana dominējošs formāts, ko Marks Rotko izmanto."
Caur šo ekspresivitāti acu skatam nepaliek nepamanīts burvīgs un noslēpumains sievietes tēls. Tas ir vēl viens uz Daugavpili atvestais Rotko oriģināldarbs, stāstīja Māris Čačka: "Tas ir darbs bez nosaukuma – sieviete metro. 1936. gada kompozīcija, agrīnais darbs. Gaišs, varētu teikt, pasteļtoņos izgaismojošs sievietes tēls, noslēpumains, pārdomās esoša sieviete… Un līdzās esam eksponējuši lielisku abstraktu kompozīciju bez nosaukuma, kas ir starpposms no sirreālistiskā perioda uz klasisko periodu. Tāda multiforma jeb tranzītsolis tehnisko paņēmienu un formu apkopojums, kad Marks Rotko atsakās pilnībā no līnijas un no konkrētu tēlu un simbolu klātbūtnes un pievēršas tikai krāsu laukumiem, kas vēl ir saraibināti, mazi un tādā vienkāršotā valodā mums var atgādināt vasaras saulrieta debesis, kuras ir pilnas mākoņiem, kad šie mākoņi iekrāsojas visdažādākajās toņkārtās. Un, ja mēs skatāmies vēl šo visu brīnišķīgo dabas parādību atspīdumos ezerā gludā, klusā vai dīķī, tad tas var piešķirt vēl dubulto pieskaņu."
Bet uz pretējās sienas šiem diviem darbiem izvietotas divas Rotko sirreālisma perioda kompozīcijas, kur simbolu meklējumos droši vien ilgāk aizkavēsies ne viens vien šīs ekspozīcijas apmeklētājs, sacīja Māris Čačka: "Viena bez nosaukuma, datēta ar 1941.–1942. gadu. Divi gadi arī mēdz būt atzīmēti, ja darbs tiek iesākts viena gada nogalē, bet pabeigts otrā gada sākumā. Diezgan spilgti, simboliski šeit var ieraudzīt daudz tēlu salikumu, šeit dominē brīnišķīgi krāsu kontrasti starp sārto un zaļo gammu, šeit ir viņam ierasti dūmakaini pelēki brūnā toņkārta, kas ieskicē un tonāli parāda figūru daļas, formas, simboliskās vienības, kas izgaismojas te vienā, te otrā mākslas darba stūrī. Šis būs viens no darbiem, kuru var dziļi pētīt un analizēt.
Un līdzās šim darbam ir tāds tonāli maigāks sirreālisma darbs, kur parādās okera tonis, tāds pavasara bāli zaļais tonis, kad tikko lapas, zāle sāk plaukt, kas vēl nav paņēmusi tādu sulīgumu, kas vēl drusciņ ar tādu sniegu, un dūmakaini zili violetais, bet balināti pastelīgi arī uzrunās skatītājus."
"Kopumā tie ir seši oriģināldarbi, kas nākamos trīs gadus būs pieejami. Tie gan strādās ar skatītāju individuāli, katrs savu enerģētisko lādiņu dodot, un saturisko stāstu, ko mākslinieks ir vēlējies vestīt. Bet tajā pašā laikā tie ļaus arī interpretēt pēc savas domāšanas un izpratnes uzburt savu sapni vai savu stāstu par šiem darbiem. Tas paver vēl vienu iespēju, kā mākslu uztvert kā domāšanu, kā formu, kā ļaut savai fantāzijai dzīvot baudot, ne tikai radot," uzsvēra Čačka.
