Ritums Ivanovs par savu izstādi saka: "Spēja darīt, ko es daru, ir pateicoties garam un varbūt tieši Latgales garam. Tā ir dāvana, ko esmu saņēmis un ko vēlos atgriezt atpakaļ vietai, no kuras nāku. Tā ir dāvana, ar ko es varu dalīties."
Izstādes nosaukumā "Gars garam garā" autors pēta savas saknes – mākslinieka vecvecāki cēlušies no Balvu rajona Viļakas pagasta. Tāpēc Ritums Ivanovs padziļināti interesējas par Latgalē dzimušām un pasaulē atzītām kultūras autoritātēm, kā gleznotājs Marks Rotko vai filozofs Roberts Mūks.
"Tā ir simboliska atgriešanās vietā, no kurienes es nāku. Šajā gadījumā tas ir Latgales reģions, mani vecvecāki nāk no Latgales ziemeļiem, Balvu rajona. (..) Mūsu piesaiste vienmēr mums dot pamatu, sevi izzinot tu sāc saprast, ka mēs piedzīvojam dzīvi diezgan nemateriālā pasaulē, un šajā gadījumā mākslas centrs saucas "Gars" un garā mēs piedzīvojam savu dzīvi. Tāpēc nosaucu šo izstādi "Gars garam garā", lai vairāk koncentrētos tieši uz šo saikni un daudzlīmeņu sakarībām, kuras nav vienmēr tik viegli paskaidrojamas un vizuāli redzamas. Tā ir tā daļa, kas ir neredzama, kas mākslā uzdod lielo jautājumu – kas ir māksla? Māksla arī nav redzama, tās sajūtas un formas ir neredzamajā pasaulē, tajā garu pasaulē," teic mākslinieks.
Rituma Ivanova personālizstāde ir ne tikai atgriešanās pie arhetipiskas senču mājas gara sajūtas, bet arī apziņa par Latgalē dzimušo personību garīgo veikumu. Mākslinieks izceļ latviešu un pasaules stūrakmeņus mākslā, filozofijā, dramaturģijā un pat horeogrāfijā. Jaunāko darbu vidū ir, piemēram, režisora Alvja Hermaņa, baletdejotāja Mihaila Barišņikova, un mākslas provokatora Demjena Hērsta portreti. Eksponētajos radošo personību dubultportretos mākslinieks izmantojis stopkadrus no video intervijām, no kurām mākslinieks iedvesmojies.