Lielākā daļa no darbiem ir tapuši doktora studiju laikā. "Ja sarunas biedrs ir patīkams, mums ir daudz patīkamāk runāt arī par neērtām tēmām, tādēļ uzskatu, ka mākslai ir jābūt skaistai," izstādes galveno ideju Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" skaidro mākslinieks. Kā galveno mākslas uzdevumu Peršēvics iezīmē pārbaudīt kultūras vērtības, tās bezkaislīgi izvērtējot: "Ja gribam būt patiesi pret sevi, mākslu un kultūru, tad mēs nedrīkstam sevi cenzēt, un šis ir arī izstādes manifests – mums ir jābūt brīviem un jārunā par visām tēmām."
Mākslinieks kā savu darbu centrālo tēmu izvirza cilvēku, sabiedrības un kultūras vērtības, pētot "to, kas mums ir un kas nav pieņemams, un ko mēs akceptējam kā kultūru, un ko izstumjam no savas kultūras telpas".
Savus lielformāta plastiskos darbus mākslinieks pārsvarā veido, izmantodams kompozītmateriālus un akrila krāsu, reālistisku figurālu veidojumu apvienojot ar glezniecību. "Tehniskie eksperimenti vizuālajā mākslā ir svarīgi, [..], gandrīz katrā projektā neiztieku bez kļūdām un ļoti daudz nākas izdomāt velosipēdu no jauna." Gandrīz visi izstādes darbi tikuši veidoti kā publiskās vides skulptūras, jo tas ir veids, kā tieši komunicēt ar plašu auditoriju. Tāpēc vēl jo svarīgāk ir tas, lai iekodētie arhetipi būtu nolasāmi.
