Kultūras rondo

Festivāls "Liepājas Mākslas forums" svin pirmo desmitgadi

Kultūras rondo

Amerikāņu mākslinieces Donnas Huankas galvenais iedvesmas avots ir ķermenis

Vērienīga fotogrāfa Gunāra Bindes personālizstāde "Binde 100 – 10" skatāma LNMM

Mīlestība pret gaismu. Fotogrāfa Gunāra Bindes personālizstāde «Binde 100–10»

"Man pietika nekaunības un iekšējās jaudas būt citādam visu padomju laiku un arī tagad," personālizstādes "Binde 100–10" atklāšanā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā saka pats fotogrāfs. Izstāde veidota par godu meistara deviņdesmitajai jubilejai, pie tās iekārtošanas strādājusi vesela komanda, to skaitā Bindes meita Anna Binde, kura sarunā Latvijas radio raidījumā "Kultūras rondo" atklāj, ka tās nosaukumu pavisam ikdienišķā un vienkāršā kārtā izdomājusi viņas māte, Bindes sieva – arī modele un ideju ģeneratore – Tatjana.

Izstādē apkopotas Gunāra Bindes sešdesmit septiņus gadus ilgās karjeras laikā svarīgākās tēmas, pēc kurām arīdzan veidots izstādes sakārtojums – tai ir vairākas sadaļas, tostarp "Pirmsākums", "Teātris", "Vīrietis un Sieviete’ un "Lidojums". Ar tādu pašu nosaukumu iznākusi arī apjomīga grāmata, kuras sastādītāja ir Anna Binde.

Jaunībā izmācījies elektrotehniķa arodu, uz ko mācīties skubinājis tēvs, lai būtu, kas laukos strādā. Tomēr jaunajam Gunāram bijuši citi plāni – izrauties no "zemnieka nolemtības", kā pats to dēvē. Elektriķa arods pārvērtis mākslinieka mūžu mīlestībā pret gaismu, kas sākumā viņu aizveda uz teātri, kur viņš kļuva par gaismotāju un iepazinās ar inscenējumu fotogrāfijas radīšanas biedru, mākslinieku un scenogrāfu Arnoldu Plaudi. Tā arī sauc vienu no izstādes centrālajām daļām – "Teātris".

Anna Binde, kura sevi uzskata par tēva lielāko fanu, kā īpašu uzsver vienu no izstādes zālēm, kas veltīta tieši krāsu foto, ko pats fotogrāfs "īsti par fotogrāfiju neuzskatot", tāpēc bijis ļoti jāpierunā.

"Tomēr esam atlasījuši labākās krāsu bildes un melnbaltās sudrabkopijas, kuras viņš ir papildinājis ar krāsainiem krītiņiem. Tās plašākai publikai nekad vēl nav izrādītas," stāsta Anna Binde.

Atsevišķa sadaļa veltīta arī eksperimentāliem foto – "Abstrakcija" – kurā aplūkojami foto, kas uzņemti dažādās tehnikās, ar solarizāciju, un citos, māksliniekam cenšoties abstrahēties no tīrās fotogrāfiskās realitātes. Elita Ansone, kura grāmatā "Binde 100–10" uzrakstījusi eseju "Hepeningu epizodes Gunāra Bindes mākslā" stāsta, ka šī sadaļa izstādē ir ļoti interesanta, jo 60.–70. gados mākslinieki daudz esot nodarbojušies ar dažādiem tehnoloģiskiem un formas eksperimentiem, kas izstādēs nekad netika izrādīti un saglabājās vien pašu arhīvos. "Tur radušās daudz abstraktas un sirreālas lietas," viņa klāsta, uzsverot, ka ir "interesanti atklāt, ka tajā laikā pastāvējušas arī ļoti avangardiskas domas".

"Kas tā ir bijusi par drosmi tajos laikos uzņemt aktu un tās visas pārējās lietas, ko viņš darīja – tas man ir prātam neaptverams. Šķiet, mēs te nodarbojamies ar pārdrosmīgu izstādes scenogrāfijas veidošanu," stāsta fotogrāfa meita Anna Binde, "bet tas, ko viņš izdarīja, arī tehnisko risinājumu ziņā – tam nav analogu tajā laikā. Esmu viņa lielākais fans un uzskatu, ka viņš ir absolūts ģēnijs."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti