Kultūras Rondo

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja īpašā jubilejas izstāde

Kultūras Rondo

Valmieras vasaras festivāls top. Trijās dienās gaidāmas septiņas pirmizrādes

Albumā apkopoti Tretjakova galerijas Maskavā krājumā esošie latviešu autoru darbi

240 no 600. Albumā apkopoti Tretjakova galerijā Maskavā esošie latviešu mākslinieku darbi

Vairāk nekā 600 Latvijas mākslinieku darbu atrodas pasaules nozīmes muzeja krājumā – Valsts Tretjakova galerijā Maskavā. Galerija „Daugava” sadarbībā ar Tretjakova galeriju laidusi klajā apjomīgu mākslas albumu „Latvijas māksla Valsts Tretjakova galerijā”.

„Mūsu māksla ir vairāk kā 600 darbos. Tas ir milzīgs klāsts, pamatīga liela kolekcija,” uzskata galerijas „Daugava” vadītāja Anda Treija.

Izdevumā iespējams aplūkot 240 mākslas darbu reprodukcijas, izstudēt kataloga ziņas, kā arī lasīt mākslas zinātnieces Tatjanas Zeļukinas apceri par šo kolekciju.

„Es strādāju pie albuma par Imantu Vecozolu, tad par Birutu Baumani un par Maiju Tabaku.Un visi mākslinieki vēlas, lai albumos būtu reproducēti arī tie darbi, kas ir Tretjakova galerijā. Tad es rakstīju lūgumu, lai man atsūta fotogrāfijas reproducēšanai. To es darīju vienu reizi, otro, trešo, ceturto reizi, un

tad man no Tretjakova galerijas saka, vai tad jūs negribiet paši uztaisīt izdevumu, kurā būtu fiksēti visi darbi, kas atrodas Tretjakova galerijā,” atklāj Treija.

Šajā galerijas „Daugava” izdotajā apjomīgajā izdevumā var iepazīst Latvijas mākslinieku darbu reprodukcijas, kas kopš 19. gadsimta otrās puses atrodas Tretjakova galerijas krājumā. Sākot no Kārļa Hūna un Jūlija Federa darbiem līdz 20. gadsimta 80. gadiem, kad kolekcijai pievienoti Ilzes Avotiņas, Aijas Zariņas, Ģirta Muižnieka un citu mūsdienu mākslinieku darbi.

Tretjakova galerijas kolekcija aizsākusies 19. gadsimta 60. gados. Galerija nosaukta tās dibinātāju, Maskavas tirgotāju un tekstila fabrikanta Pāvela Tretjakova un viņa brāļa Sergeja Tretjakova vārdā.

„Viens no pašā sākumā iepirktajiem māksliniekiem bija mūsu Kārlis Hūns. Domāju, ka Tretjakova galerijā ir tā kolekcija, tik nozīmīga, tik pamatīga un bagāta, ka viņa droši var konkurēt arī ar mūsu mākslas muzeja krājumu, jo tur jau ir nopirkti arī tie darbi, kad Hūns vēl studēja Pēterburgas Mākslas akadēmijā,” atklāj Treija.

Kārlim Hūnam bija arī ar Pāvelu Tretjakovu, ar vecāko brāli, draudzība izveidojusies. Jaunākais brālis Sergejs, kurš arī kolekcionēja mākslu, bet ārzemju māksliniekus, viņš savukārt palīdzēja Hūnam nokļūt Itālijā un ārstēties tur, kad viņam bija smaga tuberkuloze.

„Viņi ļoti par Hūnu rūpējās un ļoti augstu vērtēja viņa mākslu un talantu. Un uz to jau norādīja mākslinieks Rikoni, kurš rakstījis Pāvelam Tretjakovam: "Pievērs uzmanību Hūnam. Tas ir liels talants. Noderēs tavai kolekcijai.",” turpina Treija. „Tur jau pat bijusi tāda sacenšanās.

Bija Maskavā vēl viens kolekcionārs, un tas nopērk ātrāk Hūna "Bērtuļa nakts ainu" no Pēterburgas akadēmijas. Tretjakovs to neiegūst sev, vienkārši kāds aizsteidzās priekšā. Bet pēc gadiem desmit tomēr tā glezna ir nonākusi Tretjakova īpašumā.

Tad jau Tretjakovs ir nopircis arī Federu, viņš gan ir mazāk eksponēts izstādēs, jo tas bija Tretjakova dzīvoklī visu laiku.”

1892. gadā Pāvels Tretjakovs savu kolekciju ar 1700 darbiem uzdāvina Maskavas pilsētai un tā ir visiem pieejama. Viņš kļūst par Maskavas goda pilsoni.

„Kolekcija tiek papildināta līdz pat revolūcijai 1917. gadā. Pāvels Tretjakovs ir kā aizbildnis visai šai kolekcijai, krājumam, muzejam. Pēc tam situācija mainās, viss tiek nacionalizēts, arī Tretjakova galerija. Līdz tam tā saucās Pāvela un Sergeja, abu brāļu vārdā nosaukta bija, bet pēc tam tikai par Maskavas Tretjakova galeriju,” ar galerijas vēsturi iepazīstina Treija.

Viņa uzskata, ka arī 20. gados galerijas krājumā ir nonākuši vērtīgi Gustava Kluča, Aleksandra Drēviņa, arī Konrāda Ubāna darbi.

Uz mākslas albumu vāka ir Eduarda Kalniņa 1976. gadā tapušās gleznas „Noskaņa” reprodukcija. Tajā redzama mierīga jūra ar zvejnieku laivām.

„Kalniņu izvēlējos uz vāka likt albumam tāpēc, ka man liekas, ka tas norāda arī par mūsu ģeogrāfisko stāvokli un, protams, tas, ka Kalniņu uzskatu par vienu no izcilākajiem gleznotājiem un izcilu pedagogu arī,” norāda Treija. „Man liekas, ka Kalniņš tā īsti nav novērtēts.”

Tretjakova galerijas krājumā ir ap 60 Eduarda Kalniņa darbu: agrīnākais ir 1940. gada klusā daba, kas gan ir iegūts vēlāk, ir viņa ceļojumu skices, arī viņa izcilās marīnas.

Tretjakova galerijā arī Kalniņa skolnieku – Borisa Bērziņa, Induļa Zariņa, arī Ritas Valneres agrīnie darbi.

„Kolekcija tiek papildināta visu padomju laiku, ir pirkumi no māksliniekiem. Kad PSRS mēs esam iekšā, pirmie autori, kas ir pirkti, ir [Valdis] Kalnroze, [Ārijs] Skride. Skaisti darbi, laba glezniecība,” vērtē Treija.

Plaša ir Induļa Zariņa kolekcija Tretjakova galerijā, vairāk nekā 30 profesora darbi.

„Ja mēs domājam, ka tur būs nodevas laikmetam, politikai, iekārtai, ne uz to pusi. Tur varbūt divus tādus darbus var atrast, kur ir teiksim, revolūcijas kareivji. Tad ir atkal tāds latviešu strēlnieks, kurš tā kā sardzē stāv pie mājiņas, kurai ir aizsalis logs. Iekšā laikam ir siltāks, un tās leduspuķes kūst, un tas nosalušais zaldātiņš, kuram rokās tautiskie dūraiņi. Vienkārši fantastisks darbs, un kā tas viss ir uzgleznots,” gandarīta Treija.

Vēl galerijā plaši ir pārstāvēta Džemma Skulme un Edgars Iltners ar darbiem.

„Tālāk jau ir arī tā paaudze, ko sauc par maigajām svārstībām. Bet tie nav Tretjakova galerijas pirkumi, jo no 1986. līdz 1991. gadam ir saņemti dāvinājumi no PSRS Mākslinieku savienības. Tur ir [Juris] Baklāns, tur ir [Valda] Maldupe, tur ir Helēna Heinrihsone, Edgars Vērpe, Sandra Krastiņa un Dace Lielā,” stāsta Treija.

Aprakstu par kolekciju un Latvijas kolekcijas veidošanos izdevumam rakstījusi mākslas zinātņu doktore Tatjana Zeļukina. Raksta nobeigumā viņa secina: „Latvijas mākslas kolekcija, kas daudzu gadu laikā izveidojusies, [..] dod iespēju objektīvi vērtēt sarežģīto, reizēm pat pretrunīgo, bet ārkārtīgi interesanto posmu Latvijas mākslas dzīvē un kultūrā 20. gadsimtā.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti