Kristaps Epners Maslovu iepazinis, veidojot darbu Cēsu mākslas festivālam. "Jau tad es tā nojautu, ka pie Maslovas atgriezīšos," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" saka mākslinieks, "tas uzlādētais tukšums mani ļoti uzrunāja." Darba skice tapusi pirms vairākiem gadiem. Uzrunāts dalībai festivālā "Survival Kit 13", mākslinieks varējis ieceri īstenot. Tematiski tā saskanējusi ar festivāla tēmu, kur būtiska vieta bijusi vārda un skaņas brīvībai, dziedājumiem, izdzīvošanai un cenzūrai.
Izstāde ir simboliska ieiešana lūgšanu namā. Tajā redzama Maslovas fotogrāfija no 1932. gada, kas ir senākais attēls, ko māksliniekam ir izdevies atrast. Viņš pieļauj, ka eksistējuši arī senāki, taču vecticībniekiem, tuvojoties nāvei, ir ieradums fotogrāfijas sadedzināt. Izstādē skatāms neliels video darbs un attēli no arhīviem ar Maslovu laikā, kad tur tika praktizēta vecticība.
Taču pirmais, ko izstādes apmeklētājs piedzīvo, ir kviešu graudu smarža. Skaidrojot, kādēļ tieši kviešu graudi, mākslinieks stāsta par pirmo reizi, kad nokļuvis Maslovas lūgšanu namā: "Uz grīdas dēļiem un ne tikai, kaut kādos stūros un arī plauktiņos, uz kuriem tika glabātas ikonas, visur, arī tuvu griestiem, visur ir graudu apvalki – pašu graudu nav, bet apvalki." Atklājies, ka pēc draudzes pastāvēšanas beigām, zemnieki, kas līdzās audzējuši kviešus ganāmpulka piebarošanai, pajumti izmantojuši graudu kaltēšanai.
Vēlāk sarunās ar vecticībniekiem Epners uzzinājis, ka kviešu graudam vecticībā ir liela simboliska nozīme:
"Kad kāds vecticībnieks nomirst, ir bēru mielasts, un bēru mielastā viņi ņem dzīvu kviešu graudu, aplej ar uzkarsētu medu un ēd. Grauds simbolizējot dzīvību."
"Tie kviešu graudi kā tādi vecticībnieku gari. Katrs graudiņš – kā viena vecticībnieka personifikācija," teic mākslinieks. Norisinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, kviešu graudi ieguvuši politisku nokrāsu, kļūstot par globālu cīņu simbolu, pat ieroci.
Mākslinieks ir izjutis lielu interesi par šo tēmu: "Cilvēki nāca un prasīja, [..] ja tu neesi speciālists reliģiju jomā vai vēsturē, vecticība un vecticībnieki ir tāds nezināmais zirdziņš." Arhīvos pētot un izzinot vecticībnieku tradīciju, mākslinieks iepazinies ar pētnieci Nadeždu Pazuhinu un komponistu Andreju Savicki, kurš ir viens no retajiem, kas pārvalda āķu jeb karogu pierakstu – īpatnējo vecticībnieku skaņu rakstu. Festivālā "Survival Kit 13" norises laikā kopā veidota publiska diskusija. Epners cer, ka ko līdzīgu varētu atkārtot arī šīs ekspozīcijas laikā.
Vecticībnieku tradīcija ir unikāla arī starptautiskā mērogā. Tā ir noslēpumaina pasaule, kuru mākslinieks, kā pats saka, cenšas izfiltrēt līdz vienkāršībai, saglabājot komplekso dziļumu.
Astotā Purvīša balvas izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā skatāma līdz 11. jūnijam.
