Personālizstādē "Variācijas par tēmu" māksliniece Juta Rindina atskatās uz savu radošo darbību, un vienuviet – Rīgas Porcelāna muzeja stendos – ir izstādījusi gan sen radītos darbus, gan veidojusi jaunus.
"Telpas ir nelielas, tātad arī ir nelieli darbiņi. Porcelāna muzejs – tātad tur ir jābūt porcelānam, bet man tā porcelāna nav īpaši daudz, tas vairāk tiek izmantots kā dekors. Uz akmens masas tiek gleznots ar porcelānu," stāsta māksliniece.
Izstādes pamatā ir piecas klusās dabas, no kurām māksliniece ir spēlējusies, izvēloties nākamos eksponātus. Kompozīcijas ir dažādas un no vairākiem elementiem vai krāsām. Darbos redzami visādi tēli, kā pūķis un dažādi kustoņi. Tāpat darbu formā dominē apaļas un liektas līnijas, faktūras un atsevišķas detaļas veido arī ģeometriskas figūras. Veidotas arī nelielas cilvēku un dzīvnieku figūras, starp kurām manāms arī mākslinieces pašportrets.
"Tās tēmas ir visādas – viegli, te nekāda lielā filozofija nav, un es arī speciāli taisu tā, lai tās nebūtu. Es neesmu nekāds filozofs, to manos darbos nav, ko meklēt. Tas ir prieks taisīt, un, ja kādam skatoties nāks smiekli vai smaids, tad viss ir kārtībā," teic Juta Rindina.
Sevi māksliniece sauc par eklektiķi un jautru, pļāpīgu stāstnieci. Tas, kā atzīst viņa, ir arī iemesls, kāpēc galvā ir pārāk daudz ideju, un darbi top tik asprātīgi un neparasti: "Ir cilvēki, kas taisa vienu un to pašu tēmu, visu mūžu tā paliek arvien labāka, virtuozāka, bet viens un tas pats. Man tā nav, es esmu ļoti nepastāvīgs cilvēks, acīmredzot vispār kaut kāds eklektiķis. Man katrs tas darbs, ko esmu izdomājusi, – jā, es to taisīšu tādu; kamēr es to taisu, man jau ir cits galvā – ko no tā var uztaisīt vēl tālāk, tas tāds nepārtraukts process. Patiesībā man vajadzētu apstāties un to vienu uztaisīt ļoti labu, bet tas ir garlaicīgi."
Vērojot izstādes eksponātus, var manīt vienu no mākslinieces iedvesmas avotiem, proti, darbos ir atsauces un paralēles ar Ķīnas kultūru un tās tēliem, piemēram, pūķi vai zelta un tirkīza krāsu. Tomēr māksliniece gan uzsver, ka, veidojot darbus, savu stilu maina atkarībā no noskaņojuma: "Nu kā iedvesmojies, tas vienkārši ir. Viss, ko tu esi lasījis, tas, ko tu esi dzirdējis, tas, ko tu esi redzējis tramvajā, tas, ko tu esi savā dzīvē piedzīvojis, – tas paliek tavā galvā, un tad ir sajūta, ka tu kaut ko tādu gribi darīt, un tad tu to dari, tava iekšējā redze tev parāda – es gribu taisīt figūru, tagad es gribu taisīt vienkārši vāzi."
Domājot par izstādes apmeklētājiem, Juta Rindina uzsver, ka viņa darbojas sava prieka pēc, un tieši tāpat viņas mākslas darbi jāuztver arī citiem: "Nē, nē, nē, es neko nevienam negribu mācīt, es nevienam negribu neko iestāstīt. Ja viņam tas patīk, lai viņš priecājas, lai gūst labu garastāvokli, ja viņam nepatīk – ej prom, un miers. Es neesmu ne skolotājs, ne mācītājs, es neuzskatu vispār, ka māksla kaut ko glābs."
Izstāde muzejā skatāma līdz jūnija sākumam.
