Viļņā un Tallinā triennāles izstādes jau aizvadītas, un tagad kārta Rīgai. Piektdienas vakarā “kim?” laikmetīgās mākslas centrā skatītājus gaida mākslinieku performances un mākslas darbi, kuri līdz pat 18. novembrim provocēs jautājumus un centīsies parādīt, ka arī pie mums sastopama augsta līmeņa laikmetīgā māksla.
Viena no lielākajām laikmetīgās mākslas norisēm Ziemeļeiropā – Baltijas triennāle – kopš 1979. gada mājojusi Lietuvā.
Pēc Viļņas un Tallinas Rīgai šajā izstāžu maratonā ir noslēdzošā un vienlaikus arī rezumējošā loma.
““kim?” ir pārtapis par sabiedrisku telpu un tajā pašā laikā par privātu telpu,” pastāstīja 13.Baltijas triennāles Rīgā projekta vadītāja Zane Vilnīte. “Mēs vēlamies skatītājam un apmeklētājam radīt izbrīnu un pārsteigumu, vai viņš tiešām ir izstādē, lidostā vai bārā, kas īsti vispār notiek. Mēs ar šo triennāli, kas notiek visā Baltijā, vēlamies parādīt, ka Baltijas valstis tiešām ir laikmetīgajā mākslā ļoti spēcīgas, mūsu institūcijas spēj nodrošināt un noorganizēt ļoti augstas kvalitātes laikmetīgās mākslas pasākumu un iepazīstināt sabiedrību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un tūristiem parādīt, ka laikmetīgā māksla šeit notiek un ļoti, ļoti augstā kvalitātē.”
Lai arī triennāle nes Baltijas vārdu, lielāko daļu darbu veidojuši ārvalstu mākslinieki. Latvijas izstādē skatāms 10 mākslinieku veikums. Viņu darbi aicina nevērtēt laikmetīgo mākslu tikai estētikas sterilajos rāmjos.
“Trīs šajās galerijās Bena un Ksenijas instalācija izaicina skatītāju jautāt – vai tam tā ir jābūt, vai tas ir kaut kas aizmirsts vai nepabeigts. Instalācijās ir arī atstātas skoča daļas, ir sajūta, ka kaut kā trūkst vai kāds kaut ko ir nepabeidzis,” skaidroja Vilnīte. “Mēs vēlamies, lai galerijas apmeklētājs staigājot sāk domāt – tam tā ir jābūt vai es kaut ko līdz galam nesaprotu?”
Tikpat daudz jautājumu provocē arī triennālei dotais nosaukums “Atbrīvoties no rēgiem”.
Piemēram – vai tie ir rēgi, kas mums katram ir galvā, vai tie ir sabiedrības nostādīti stereotipi, vai kaut kas no pagātnes?
“Tas var būt gan politisks, gan reliģisks, gan nacionāls, ļoti dažādi,” stāstīja Vilnīte.
Kā gaistoši rēgi noslēdzošajā 13.Baltijas triennāles norises vietā – īpašā atmiņu istabā – virtuālā formā būšot sastopami arī tie mākslinieki, kuru darbi veidoja triennāles izstādi arī Igaunijā un Lietuvā.
Atmiņu telpā tiks eksponēta arī vienīgā Latvijas mākslinieka – dzejnieka Kārļa Vērdiņa dzeja.
Izstādi papildinās arī mākslinieku performances, savukārt novembrī triennāles programmā gaidāmi kino vakari.
