Mākslinieka darba vidē jeb savās darbnīcas telpās māksliniece Rute Marta Jansone ir radījusi videoinstalāciju – 36,5 minūšu video cilpu, kas plūst bezgalīgi.
"Es šajā darbā strādāju ar savu ķermeni, tā ir medializēta performance, kur esmu filmējusi sevi, bet tajā pašā laikā tās tēmas, ko es apskatu, ir vispārcilvēcīgas," skaidro māksliniece. "Ceru, ka katrs tajā var ieraudzīt arī sevi – nav obligāti šim darbam uzreiz jāpatīk vai viņā jāiemīlas, bet, pat ja tas izraisa tādu iekšēju pretestību, tas nozīmē, ka kaut kāda stīga ir mazliet aizķērusies."
Performances ir radītas pēc japāņu buto estētikas, kas ir kustību mākslas forma, kurā cilvēkam ir balti krāsots ķermenis. Lai radītu pretstatu, māksliniece dažās no performancēm ir redzama arī ar melni krāsotu ķermeni. Izmantojot buto, māksliniece ir centusies ikdienišķajā atrast neikdienišķo.
"Ar tādām lēninātām kustībām šeit strādāju, arī ar to, kā atklāt ķermeni no jauna, paņemot vienu kustību un to ļoti izstiepjot, – tas to padara par veselu notikumu. Vienā no redzamajām performancēm es 10 minūšu laikā lēnām veru vaļā muti, un tā performances laikā ir arī cīņa ar savu ķermeni, jo tas ķermenis, protams, no tā sasprindzinājuma arī mazliet pretojas – tas parāda ķermeņa robežas," stāsta māksliniece.
Veidotajā video kolāžā ik pa laikam ir dzirdami arī autores prozu teksti.
Viņa turpina: "Tās ir arī mazliet kā haikas – neatbildamie gan jautājumi, gan apgalvojumi par dzīvošanu, par lietu neizbēgamību. Tiešā veidā tie neapraksta darbību, un arī es necenšos tos ilustrēt, man šķiet, – kas var būt labāk, ja ilustrācija un teksts strādā paralēli, nevis atkārto vienu un to pašu?"
Izstādes nosaukums ir "Zemdegas", māksliniece to izvēlējusies, lai apzīmētu gan daudzos mākslas darbā iekļautos zemapziņas tēlus jeb arhetipus, kas no grieķu valodas apzīmē pirmtēlus, universālus, iedzimtus cilvēku uzvedības un personības modeļus. Tāpat "Zemdegas" apzīmē izdegušo, gruzdošo zemi.
"Kā sagadījies, kā ne, tas ir arī Regīnas Ezeras grāmatas nosaukums – šis darbs nav nekāda veida tieša ilustrācija. Viņa arī savā darbā saauž zemapziņas un apziņas pasauli, kas ir īsts, kas ir tikai nojausmas un sapņi vai murgi. Jā, šis darbs arī dzīvo tajā telpā – kopā," teic Rute Marta Jansone.
Svarīga māksliniecei ir bijusi iespēja ļaut skatītājiem interpretēt redzamos tēlus, tā ne tikai radot katram savu pieredzi, bet katru izstādes apmeklētāju veidojot arī kā daļu no mākslas darba: "Esmu klāt skatītājiem, kurus varbūt ikdienā arī nesatiktu, protams, ka tā ir tāda pastarpināta tikšanās, bet tik un tā tas nozīmē iespēju satikt ļoti daudz dažādu ļaužu. Es ceru, darbu vērojot, ieaicināt skatītāju arī tādā mazliet meditatīvā pieredzē un [dot] iespēju skatītājam arī sevī kaut ko saskatīt, varbūt kaut kas ievibrē no tā visa."
Izstāde galerijā skatāma līdz pat maija sākumam.
