«100g kultūras. Diskusija»: Māra Liepas piemineklim pretrunīga rezonanse

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Skaļu un pretrunīgu rezonansi sabiedrībā izraisījis septembra sākumā kanālmalā pie Latvijas Nacionālās operas atklātais piemineklis izcilajam rīdziniekam, baletdejotājam Mārim Rūdolfam Liepam, analizējot viedokļus diskusijā, ziņo LTV raidījums „100g kultūras”.

Māra Liepas bērni uzskata pieminekli par tēva necienīgu, tāpēc joprojām aicina Māra Liepas vārdu no pieminekļa noņemt.

„Mēs ļoti lūdzām un lūdzam tēva vārdu no pieminekļa noņemt. Mēs atkārtoti, ar jūsu starpniecību, vēršamies pie Ušakova kunga, ministres kundzes un Latvijas sabiedrības. Mēs tomēr uzskatām, ka mums ir balss tiesības, un ļoti žēl, ka nav piepildījies tas, ko bijām gaidījuši,” telefonintervijā LTV raidījumam „100g kultūras” norāda Māra Liepas meita baletdejotāja Ilze Liepa.

Aptaujājot rīdziniekus ir skaidrs – viedokļi atšķiras, taču arī „100g kultūras” uzrunāto ekspertu domas dalās. Tā Rundāles muzeja direktors un kultūrvēstures speciālists Ivars Lancmanis salīdzina šā brīža rezonansi ar polemiku par Brīvības pieminekli.

Nekad neviens publisks piemineklis visiem nepatiks, tāpat kā mūsu mīļais un visu apbrīnotais Brīvības piemineklis. Tad, kad tas tapa 20.gadsimta 30.gados, tas bija ārkārtīgi asu diskusiju, polemiku un pat rupjību objekts,” stāsta Lancmanis.

LNO baleta trupas vadītājam, baletmeistaram Aivaram Leimanim sākotnēji, ieraugot pieminekli, bijušas dalītas jūtas, bet jo vairāk mākslinieks to vērojis no dažādiem rakursiem gan dienas gaismā, gan vakarā un naktī, jo vairāk un vairāk piemineklis iepaticies.

„Man šķiet ļoti spēcīgs pieminekļa grafiskais tēls,” uzsver Leimanis, atgādinot, ka tas ir Latvijā pirmais piemineklis dejai un baletam, kuru simbolizē Māris Liepa.

„Ar Māra Liepas pieminekli ir tieši tāpat, kā ar citiem nesen Rīgā uzceltiem pieminekļiem. Viņi ir kā melna poga pie kāzu kleitas, vienkārši neiederas,” situāciju raksturo arhitektūras kritiķe Ieva Zībārte.

Problēma pēc kritiķes domām ir saistīta ar to, ka pieminekli nevar vienkārši nolikt kaut kur.

„Māra Liepas piemineklis ir daļa no Latvijas Nacionālās operas arhitektoniskā ansambļa. Māra Liepas piemineklis ir arī daļa no kanālmalas apstādījumiem un galu galā – daļa no Rīgas vēsturiskā centra. Un mums būtu nevis jāuzdod jautājums: vai Māra Liepas piemineklis iederas Rīgas vēsturiskajā centrā, bet gan: vai Rīgas vēsturiskajā centrā ir vieta Māra Liepas piemineklim un citiem pieminekļiem?” skaidro Zībārte.

Savukārt dizaina mākslinieks Jānis Krievs uzskata pieminekli par veiksmīgu.

„Tik tiešām manuprāt tas ir ļoti labs, veiksmīgs, proporcionēts, tam ir laba attiecība ar visu operu un ainavu. Tas ir ekspresīvs. Lidojošs,” pamato Krievs.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce raidījumā atzīst, ka viņu piemineklis netraucē. Nedaudz pārsteidzot vienīgi tas, ka pieminekļa tēlainajā risinājumā autori izvēlējušies 20.gadsimta modernisma estētiku. Muzeja direktorei nedaudz nepatīk pieminekļa novietojums. Arī vide ap pieminekli būtu vairāk sakopjama.

Piemineklis ir mecenātu Borisa un Ināras Teterevu dāvinājums Rīgas pilsētai, un tas atrodas kanālmalā pie tiltiņa starp operu un Latvijas Universitāti.

Raidījumu „100g kultūras. Diskusija” pilnā versija var noskatīties ltv.lv.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti