Personisku un drosmīgu multimediālu darbu par vardarbības un sievietes ķermeņa autonomijas tēmu radījusi māksliniece Daniela Vētra. Kopā ar radošo grupu, tostarp mākslinieku Artūru Virtmani, komponistu Tomu Auniņu, Rīgas Mākslas telpā izveidota instalācijas, drāmas, performances, skaņas un video mākslas sinerģija kā eksperimentāli feministisks vulkāna izvirdums.
"Ja mēs pieņemam, ka dabā ir absolūti normāli, ka vulkāns var izvirst, tad man liekas, ka arī cilvēks var izvirst," skaidroja māksliniece. "Vienā brīdī tas punkts, kurā tu smaidi un noklusē, un pieņem, un nesaki neko pretī, un neiestājies par sevi, es teiktu, ka tas posms manā dzīvē ir beidzies. Un nu es gribu sākt runāt. Šī darba centrālā tēma ir autonomija, sievietes autonomija, bet arī ne tikai sievietes, arī minoritātes. Mēs atbalstām un iestājamies par kvīru kultūru un cilvēkiem, kuri izjūt, ka viņu dzīves izvēles tiek nosodītas tādēļ, ka pastāv normalitāte. Tā normalitāte diemžēl ir diktēta no vairākuma, bet tai nevajadzētu ietekmēt tos cilvēkus, kuri neatbilst šai normalitātei."
"Sieviešu spektrs savukārt ir tas, ka šis darbs runā par vardarbību, arī seksuālu vardarbību tai skaitā. "Me Too" tēma mums ir ļoti īpaša, par ko mēs arī taisīsim publisko programmu un būs diskusija par šo. Un arī par abortu aizliegumu," norādīja māksliniece. "Ir ļoti komplicēti par šo darbu runāt, jo no manas perspektīvas tas ir ļoti personīgs darbs. Tāpēc ka, būdama sieviete un identificējoties kā sieviete, savas dzīves laikā daudz esmu saskārusies ar represīvām formām un arī verbālām, emocionālām agresijas formām, vērstām pret mani, kas nāk vai nu kā nosodoši teksti, kādai man vajadzētu būt vai nevajadzētu būt, kas patiesībā atspoguļots kauna podestā."
Aprīļa vidū izstādes telpa kļūs arī par skatuvi un skatītāju zāli vienlaikus. Māksliniece Daniela Vētra pēc mūsdienu dramaturga Adama Donena lugas iestudējusi provokatīvu multimediālu izrādi, kas ataino dzīvības turpināšanu kā seriālu – rūpnieciskai ražošanai līdzīgu procesu. Mākslinieces atainotajā galvenās varones dramatiskajā monologā būs sakoncentrētas neskaitāmu sieviešu sāpes, dusmas un tieksme pēc neatkarības.
"Lugu "Neatkarības deklarācija" es uzrakstīju pirms daudziem gadiem un parādīju Danielai, kad viņa bija Bādenē – vietā, kur es dzīvoju Vācijā," pastāstīja dramaturgs Adams Donens. "Tas ir niknuma pilns darbs, kurā es mēģinu sagraut patriarhāta, reliģijas un labā spārna politikas varu un visu, kas ir tam apkārt un ir vēl vairāk izplatīts mūsdienās. Man tik ļoti patīk Danielas darbi, viņa ir kļuvusi par manu mūzu. Tagad es to pārveidoju par filmu, iedvesmojoties no darba, ko viņa veic šeit. Šeit viņa ir galvenā izpildītāja. Viņas darbu šeit redzu pirmoreiz šovakar, tam piemīt svaigums, ambīcijas un niknums. Tas ir viss, ko es gribēju ielikt sākotnējā scenārijā. Ir tik patīkami redzēt tekstu caurvijam izstādi un iedzīvojamies."
"Šis darbs, es arī apzinos, ir ierocis savā mērā, un tāpēc mēs arī veidojam publisko programmu, jo gribam, lai mēs nevis bezatbildīgi izmetam kaut ko agresīvu un provokatīvu, bet tas ir mērķis, kā uzsākt sarunu par tēmām, kas mums ir svarīgas, kas Latvijas kontekstā varētu būt, Stambulas konvencijas ratificēšana, civilās savienības likuma pieņemšana," uzsvēra Daniela Vētra.
Izrādes angļu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā notiks 17. un 19. aprīlī. Tās paredzētas skatītājiem tikai no 16 gadu vecuma.
