Viena no atziņām, kas izskanēja - literatūras vēsturei ir sākums, bet nav beigu.
Diskutēt par literatūras vēstures iespēju bija aicināti Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki, kas iesaistījušies Valsts pētījumu programmā "Nacionālā identitāte literatūras vēstures rakstīšanā" Eva Eglāja-Kristsone, Raimonds Briedis, Marians Rižijs, Zigrīda Frīde un Māra Grudule.
„Laiki iet uz priekšu, laiki mainās. Katrā ziņā - gluži tā, kā rakstīja iepriekš, vairs nevarētu rakstīt, tomēr ir tādas problēmas un tādi principi, ko nevar pazaudēt," pēc diskusijas norādīja Viktors Hausmanis, skaidrojot politiskās un vēsturiskās situācijas nozīmi literatūras pētniecībā. Tāpat Hausmanis atzina, ka ar datoru vien nevarēs iztikt, lai apgūtu literatūras vēsturi, aizvien tomēr būs nepieciešamas grāmatas.
„Mani dažkārt taisni biedē, cik jaunieši maz un slikti zina latviešu literatūru," uzsvēra Hausmanis, vēršot uzmanību arī uz to, ka diskusijā daudz izskanējis par ārvalstu pieredzi. „Taču pats galvenais tomēr, lai mēs saglabātu savu latvietību arī tālāk. Mēs rakstām latviešiem."
Diskusijas vadītājs Pauls Daija pastāstīja, ka jauna literatūras vēsture būs. Novembrī nāks klajā pirmais sējums, kurā aplūkota latviešu laicīgās literatūras tapšana 18. un 19.gadsimtā. Sējuma prezentācija notiks decembrī, ikgadējā institūta pasākumā. Citi sējumi gaidāmi nākamgad.
