Kultūras rondo

Konferenci "Kultūras krustpunkti" ievadīs Valda Muktupāvela folkoratorijas atskaņojums

Kultūras rondo

Izdevniecībā “Liels un mazs” top interaktīvu uzdevumu grāmatas "Kā Lupatiņi mācījās"

Latvijas vēstures anonīmos atmiņu mirkļus Anna Velēda Žīgure apkopojusi grāmatā

Žīgures grāmata «Mūsu tautas gaita» – atmiņu kaleidoskops un spēka deva

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Iznākusi Annas Žīgures jaunā grāmatas "Mūsu tautas gaita", kurā apkopoti un hronoloģiski izkārtoti reālu personu anonīmi atmiņu stāsti par piedzīvoto Latvijā laika posmā no 1914. līdz 2018.gadam. Darbā atspoguļota Latvijas iedzīvotāju kolektīvā pieredze un pārdzīvojums dažādu vēstures un kultūras notikumu krustpunktos. 

“Tā ir subjektīva grāmata, bet nav mana subjektīvā grāmata. Lai arī ir mana dzīves pieredze un tas, ko esmu lasījusi par Latviju,” tā par savu jaunāko grāmatu “Mūsu tautas gaita” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” saka rakstniece Anna Velēda Žīgure.

Grāmatā apkopoti un hronoloģiski izkārtoti reālu personu anonīmi atmiņu stāsti par piedzīvoto Latvijā laika posmā no 1914. līdz 2018. gadam.

“Ideju man pasvieda somu rakstnieks Petri Tamminens, kura grāmatu izlasīju pagājušajā gadā. Viņam bija līdzīga grāmata par Somiju, Somijas simtgadei veltīta, par notikumiem Somijas tautas un valsts dzīvē tieši simtgadē,” atklāj Žīgure.

“Mana grāmata iznāca savādāka, laika ziņā plašāka, arī tāpēc citāda, ka mūsu tauta, mūsu valsts kopš nodibināšanas, nogalināšanas, atjaunošanās ir gājusi cauri daudz dramatiskākiem un iznīcinošākiem laikiem, nekā bija lemts somu tautai,” klāsta Žīgure.

Darbā atspoguļota Latvijas iedzīvotāju kolektīvā pieredze un pārdzīvojums dažādu vēstures un kultūras notikumu krustpunktos. Šie stāsti ir subjektīvi atmiņu fragmenti, kas nav interpretējami kā oficiālās vēstures liecības. 

“1914. gadu un [Pirmā pasaules] kara sākumu es iedomājos – tad beidzās kāds liels posms latviešu tautas vēsturē un sākās cits. Nobeigums mūsu simtgades dziesmu svētki.

Ja paskatās – 104 gadi un piecas paaudzes, cik ārkārtīgi mainījusies dzīve, cilvēki un uztvere.

Par citu ir vairāk, par citu mazāk, kādi gadi nav ļoti precīzi. 20. gadu beigas, tie nav notikumi, bet notikumu atspulgi cilvēku apziņā. Citi gadi ir precīzi ar notikumiem, kad kaut kas ir domāts, teikts vai noticis,” par stāstu izkārtojumu grāmatā stāsta Žīgure.

Autore atzīst, ka stāstu atlase bijis interesants un aizraujošs darbs, daudz arī palicis ārpus grāmatas robežām.

“Manuprāt, šai grāmatai cauri vijas kā zaļš un varbūt visu krāsu pavediens gribēšana un varēšana izdzīvot, neraugoties uz dažādiem laikiem un situācijām. Reizēm pat neapzinoties to, bet katrā ziņā izdzīvot. Esam izdzīvojuši,” atzīst Žīgure.

Viņa arī vērtē, ka šis darbs varētu būt garīgā spēka deva grūtā brīdī.

“Esmu domājusi par jauniem cilvēkiem Latvijā – te ir īsi un konkrēti iziets cauri visiem 20.gadsimta mezglnotikumiem, tam, kā cilvēki reaģēja uz tiem, kā jutās visu notikumu virpulī, kā uz to raudzījās tad un arī raugās tagad,” stāsta Žīgure.

Rakstniece uzskata, ka apkopotie stāsti ļauj caur atmiņām dziļi ietiekties mūsu cilvēku būtībā, dvēselē, domās un rīcībā.

“Kad biju salikusi kopā un lasīju, lai gan nav labi autoram sevi slavēt, man šķita, ka izdevusies interesanta un daudzpusīga grāmata, ka atmiņu kaleidoskops dod spēka devu mūsdienu cilvēkiem,” bilst Žīgure.

Annas Velēdas Žīgures grāmatu “Mūsu tautas gaita” izdevis apgāds “Latvijas Mediji”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti