Latviešu prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projektā "Es esmu…" izdevniecība "Dienas Grāmata" izdos 13 romānus un monogrāfijas par latviešu literatūras personībām. Nupat iznācis literatūrzinātnieka Jāņa Zālīša vērienīgais pētījums – monogrāfija par dzejnieku un rakstnieku Jāni Ziemeļnieku "Kam puķe zied…".
Jānis Zālītis stāsta, ka valda priekšstats – Ziemeļnieks ir "nelaimīgs mīlestības dzejnieks ar četrām plānām dzejoļu grāmatiņām", bet aicina atcerēties kāda piemirsta Ziemeļnieka drauga teikto – "ir viņa dzejā dominējošā šī pesimistiskā drūmā līnija, bet tā ir Ziemeļnieka nakts mūzika". Saskarsmē ar kolēģiem, draugiem, tuvākajiem Ziemeļnieks esot bijis ļoti asprātīgs, ļoti dzīvespriecīgs, ļoti mīlējis stāstīt anekdotes, bet, par ko mazāk runāts, viņš ir bijis arī ļoti redzīgs, prasmīgs, iejūtīgs literatūras kritiķis – rakstījis gan recenzijas, gan īpaši gada pārskatus par literatūru, jubilejas rakstus, atzīmē Zālītis.
Par Jāņa Ziemeļnieka (īstajā vārdā Jānis Krauklis) pseidonīma krusttēvu kļuva literatūrvēsturnieks un žurnālists Āronu Matīss, kad "Dzimtenes Vēstnesim" jaunais autors bija iesūtījis pirmos dzejoļus.
Monogrāfijā literatūrvēsturnieks, filoloģijas doktors Jānis Zālītis intriģējoši, dziļi, asprātīgi un faktoloģiski precīzi atklāj ne tikai latviešu mīlas un sāpju dzejnieka īso mūžu, bet arī Ziemeļnieka laiku – 20. adsimta divdesmito gadu literāro dzīvi un tās aizkulises.
"Man bija viens tāds zināms atskaites punkts, jo zinu, ka daudziem, manai paaudze un agrākai paaudzei, tas pirmais noturīgākais priekšstats par Ziemeļnieku ir Jāņa Plauža romāns "Ziemeļnieks", kas iznāca 1936. gadā, tātad drīz, nepilnus sešus gadus, pēc Jāņa Ziemeļnieka nāves, un tajā tiešām ir godprātīgi iestrādāts viss tas faktu materiāls, kas autoram bija pieejams, īpaši Rīgas periodā vēl izmantojot Ziemeļnieka laikabiedrus, jo tolaik jau gandrīz visi vēl bija dzīvi, tie viņa draugi, kolēģi. Bet tieši šajā ziņā tur ir arī mīnuss, jo tas ir zināms laika un ieinteresēto personu spiediens, līdz ar to tas romāns, īpaši romāna otrā daļa, aizvirzījās tādā, varētu teikt, subjektivizētā veidā," stāsta Zālītis.
Savukārt runājot par to pietuvināšanos, autors skaidro: "Ļoti daudzi tagad ir redzējuši jauno seriālu, filmu par Emīliju Benjamiņu, tur arī pirmās divās sērijās Ziemeļnieks parādās, protams, seriāls ir seriāls, bez izdomas un radošās fantāzijas tāds nevar tapt, bet vismaz Ziemeļnieka pēdējie brīži un nāves apstākļi, tie pavisam nesaietas ar īstenību, jo Jānis Ziemeļnieks... To mēs arī neatbildēsim – vai tā bija apzināta narkotiku pārdozēšana vai vienkārši piekāpšanās neuzvarama pretinieka priekšā, narkotiku priekšā. Jānis Ziemeļnieks šķīrās no dzīves savā dzīvesvietā, īrētajā dzīvesvietā Marijas ielā 55. Nu lūk, un tad, kad saimniece no rīta atklāja, ka dzejnieka istabas durvis ir ciet, tad pirmais bija zvans uz "Jaunāko Ziņu" redakciju, un tur tad arī viņa kolēģi kopā ar ārstiem bija pirmie, kas ieradās Ziemeļnieka dzīvesvietā."
Šogad izdots arī sērijas "Es esmu…" romāns par Jāni Ziemeļnieku, ko radījis rakstnieks Andris Zeibots.