Zemdegas, apslēptais, nezūdošais - Ivetas Ratinīkas dzeja «tikko & tikai»

Tapis viens smalks, sievišķīgs un iedvesmojošs dzejas krājums - Ivetas Ratinīkas "tikko & tikai", informē izdevēji.

Tie, kuri seko līdzi jaunākajām norisēm kultūrā un sabiedrībā, Ivetas Ratinīkas vārdu dzirdēs atbalsojamies dažādās toņkārtās. Vieni atcerēsies dumpīgo Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāju, kura par spīti konservatīvāko kolēģu iebildēm 12. klases skolēniem ļāva analizēt mūsdienu dzejnieces darbu ar necenzētas leksikas elementiem. Citi pieminēs pēdējās pašvaldību vēlēšanās ievēlēto Rīgas domes deputāti, kuras viedoklis par aktuālajām problēmām kultūras un izglītības jomā vienmēr bijis labi dzirdams un drosmīgs. Vēl citi atminēsies 2011. gadā klajā nākušo autores pirmo dzejoļu krājumu “Rūgts”. Tagad šīs daudzpusības mīklu minēt ļaus arī dzejnieces otrs krājums “tikko & tikai”, ko laidis klajā apgāds Zvaigzne ABC.

Jaunais krājums vispirms piesaista ar vizuālo noformējumu. Īpaši šim izdevumam tapušās mākslinieka Rolanda Krutova ilustrācijas, dizains un vāka noformējums, kurā dominē asfalta vai varbūt svina zilpelēkie toņi un mēnessgaismas blāvums, dīvainā kārtā nebūt nerada depresīvu iespaidu, bet iedveš lasītājā pārdomīgu, nedaudz melanholisku, tomēr apvaldītas dinamikas pārpilnu iekšējo augšuptieci. Šādu emocionālo intonāciju uzbur arī pati dzeja, savijoties ar ilustrāciju vienā nesaraujamā veselumā. Kaut gan krājumam nav apakšvirsraksta “mīlas lirika” un autore īpaši bieži nelieto šo mūsdienās tik apvazāto jēdzienu, tomēr nepaliek šaubu, ka “tikko & tikai” ir tieši mīlestības dzeja un vienlaikus arī dziļi personiska sievietes pašatklāsme, kurā ieskanas gan arhetipiski, gan mūsdienīgi motīvi, šerpi ironiski uzdzirksteļojumi un rimtas, meditatīvas rindas.

Kā mūsdienu dzejniekam rakstīt par mīlestību, nekļūstot banālam? Izcilais itāļu postmodernists Umberto Eko jau pirms vairākiem gadiem sev raksturīgajā paradoksālajā humorā izteicās, ka mūsdienās tā vietā, lai teiktu “es tevi mīlu”, rakstniekam piedienoties rakstīt “ja mēs būtu dzīvojuši pirms simt gadiem, es teiktu, ka tevi mīlu”. Tomēr, saglabājot nenoliedzami mūsdienīgas sievietes aso redzi (un mēli), Ratinīka savā krājumā atļaujas būt nesamākslota, tieša un trāpīga. Atšķirībā no daudzu jauno dzejnieku centieniem ar savām rindām šokēt, lauzt stereotipus vai provocēt, dzejniece krājumā atklāj iekšēju briedumu, kuram vairs nav nepieciešami skaļi un izaicinoši saukļi, jo spēcīgāk par tiem lasītāju uzrunā spēja šķietami vienkāršu, ārēji prozaisku norišu kontekstā saskatīt zemdegas, apslēpto, nezūdošo.

Šķiet, autore nostājusies spoguļa priekšā un pateikusi sev un citiem “tāda es esmu, vai jums tas patīk vai ne”– un šis godīgums, kurā nemana ne uzspēlētu pompu, ne cīņu ar vējdzirnavām, arī ir tas, kas šajā dzejā vispersoniskāk uzrunā lasītāju.

"Iveta Ratinīka - dzejniece, kas jau labu laiku ir sadzirdama un pamanāma kā autore (pirmais krājums "Rūgts" iznāca 2011. gadā), spilgtu un vajadzīgu viedokļu paudēja, literatūras pētniece, publiciste, radoša skolotāja. Ar jaudu un temperamentu, kas daudziem saistās ar Ivetas Ratinīkas vārdu, ir tapuši arī šajā grāmatā apvienotie dzejoļi. Tomēr tā ir negaidīti maiga dzeja, pat ja teksts piedāvā "būt kā spartietei","  raksta  dzejniece un grāmatas redaktore Ingmāra Balode.

Pieejama arī e-grāmata.

Krājuma “tikko & tikai” atvēršanas svētki notiks 8. martā plkst. 18.00 apgāda "Zvaigzne ABC" prezentāciju zālē K. Valdemāra ielā 6.

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti