Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas pārstāve Ieva Bečere uzskata, ka mēs grāmatniecībā pievēršam pārāk maz uzmanības elementārām lietām, kas padara lasīšanu ērtu.
“Grāmata var būt ar labām ilustrācijām un pareizi noformēta, bet, ja nebūs ievēroti elementāri salikuma likumi, balto un apdrukāto laukumu proporciju noteikumi, grāmata zaudē. Gribētu pievērst uzmanību teksta noformējumam," saka Bečere. Viņa arī atzinību izsaka gada mākslinieka Alekseja Muraško veikumam - “jūtams, ka viņam ir grafiskās kultūras skola, kā bieži pietrūkst citās grāmatās”.
Savukārt "Zelta ābeles" žūrijas pārstāve mākslas zinātnieces Kristiāna Ābele uzskata, ka pagājušā gada grāmatās ir novērojamas vairākas īpatnības, kuru nozīme vēl nav līdz galam apjausta, bet tās saistītas ar grāmatu salikumu gadījumos, kad tās veidotas elektroniskām versijām.
Vēl viena īpatnība mūsdienu grāmatās - tajās teju katrā lappusē atgādināts, kurā grāmatā esam.
"Tas likās ļoti savdabīgi. Bija grāmatas, kurās varēja pamanīt slaidrāžu estētikas ietekmi, nevilšus atvasinot iekārtojumu, kā skatāmies prezentāciju uz ekrāna," stāsta Ābele.
Eksperte uzskata, ka tas ir savdabīgs laikmeta nospiedums, kas izraisa dažādas jūtas un reakciju, iespējams, pēc laika tas liecinās par šo laikmetu grāmatniecībā.
“Mēs bieži aizbildināmies ar klasiskām vērtībām, tās piesaucot vietā, kur vajadzētu ieraudzīt spoguli savai nedzīvošanai līdzi laikam vai veciem pieradumiem, kas šķiet, “ka labāk sēž”,” uzskata žūrijas pārstāve, grāmatu māksliniece Anta Pence.
“Ja zināšanas tiktu apgūtas rūpīgāk, tas dotu zināmu brīvību saskatīt novitātes, radošumu, jaunumus, kas nāk līdzi ar katru laiku," saka Pence.
Viņa arī uzskata, ka šogad, vērtējot grāmatas, būtiski bijis tas, ka žūrijā bija daudz praktiķu, kas reāli saskaras ar grāmatas veidošanu un to maketu.
“Vēl augstāks mērķis par uzvarētāja atrašanu ir saskatīt visā procesā radošus centienus, kas veido kopējo vidi. Ja būs centība un entuziasms, sekos izziņa un ieinteresētība procesā, ja tās nav, ir vecu klišeju kopēšana, kas ne pie kā laba nenoved,” bilst Pence.
Šobrīd balvai “Zelta ābele” nominētās grāmatas var apskatīt Rīgas Centrālajā bibliotēkā un grāmatnīcā “Valters un Rapa”, no 2. aprīļa tās varēs aplūkot izstādē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Sadalītās "Zelta ābele 2017" balvas:
- Gada mākslinieks Aleksejs Muraško
- Balva par mūža ieguldījumu piešķirta grāmatizdevējam Jānim Elksnim
- Labākā dzejas grāmata - vairāku autoru kolektīva darbs "12 dzejnieki no Krievijas"
- Labākās prozas tituls Imanta Ziedoņa dienasgrāmatai "No patikšanas uz patikšanu"
- Bērnu grāmatu kategorijā pagājušā gada labākais darbs - Ineses Zanderes "Zirgā"
- Kategorijā "Zinātniskā literatūra" balva piešķirta pēc Andreasa Knopkena darba veidotajai grāmatai "Vēstules romiešiem skaidrojums, ko Andreass Knopkens ir pierakstījis livoniešiem Rīgā, kur viņš ir draudzes gans"
- Kategorijā "Mācību literatūra" - Jāņa Brikmaņa "Mazākie klasē"
- Kategorijā "Uzziņu literatūra" - Lilijai Leimanei par grāmatu "Rokraksti Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā"
- Labākais mākslas izdevums - Valentīnas Opolā sastādītā Džovanni Batistas grāmata "Piranēzi. Romas antikvitātes"
- Žūrijas speciālais diploms "Mežābols" piešķirts Eināram Pelšam, Valteram Dakšam un Marijai Luīzei Meļķei par grāmatas "Condom" māksliniecisko izveidi
- Tāpat žūrijas diplomu saņēma izdevējs "Popper Publishing" par grāmatas "Virs zemes" netradicionālo dizaina izveidi
- Portāla "Delfi" balsojumā uzvarēja Kristīnes Čakstiņas un Riharda Pētersona "Piemiņas vietu ceļvedis pa Rīgu un Rīgas apkārtni"
Konkursa "Zelta ābele" pamatā ir ideja par grāmatu kā daudzu nozaru speciālistu veidotu mākslas darbu, kas atklāj grāmatas satura un formas māksliniecisko veselumu. Konkursa mērķis ir veicināt grāmatu izdošanas profesionālā un mākslinieciskā līmeņa izaugsmi, kā arī attīstīt lasītāju izpratni par grāmatu mākslu.
