Par pašu kinematogrāfiskāko nodēvētais Vladimira Nabokova romāns “Camera obscura" pirmizdevumu krievu valodā piedzīvoja 1933. gadā. 1936. gadā klajā nāca tā tulkojums angļu valodā ar oriģināla nosaukumu un saturu, bet 1938. gadā — jau ar nosaukumu “Laughter in the Dark” autora izstrādātā jaunā, mīkstinātā redakcijā. Ar šādu nosaukumu 1969. gadā uzņemta arī režisora Tonija Ričardsona filma.
Oriģinālā romāna “Camera obscura” varonis Bruno Krečmars izlemj ļauties banālam sakaram ar sešpadsmit gadus veco Magdu. Gauži nolietotais izteiciens par mīlestības aklumu Nabokova romānā, liekot lietā šo metaforu visplašākajā tās spektrā, savērpjas īsteni kriminālā sižetā par kaislību, nodevību, greizsirdību un atriebību.
“Šajā Vladimira Nabokova romānā obskura kamera ir tumšā telpa, kas atrodas katrā no mums, un katram pašam ir dota iespēja izvēlēties - būt tajā vai ārpus tās. Romāna varonis Bruno Krečmars liktenīgu sakritību un mīlestības apmātības dēļ nespēj sevi pārvarēt un likteņa ironijas (rakstnieka fantāzijas) pēc nokļūst patiesā tumšajā kamerā,” uzskata romāna tulkotājs Jānis Hvoinskis.
