Pie Latvijas Televīzijas skatītājiem atgriezies raidījums “Literatūre” – Marta Selecka un Gustavs Terzens ceļo literatūras pasaulē, tiekas ar mūsdienu literātiem un caur tekstiem – arī ar aizgājušo laiku rakstniekiem. Ceļojums turpinās sabiedrisko mediju portālā LSM.lv – te “Literatūrē” satiktie autori ved lasītāju pa savu domu un atmiņu takām.
Vārdi ir smuki radījumi. Ar tiem ir forši spēlēties. Forši spēlēties kopā ar vārdiem. Kā ar bērniem.
Varbūt arī vārdi ir bērni, un viņiem ir bijuši vecāki. Un viņi piedzima pasaulē tieši divu cilvēku sadarbībā. Kuri varēja būt arī divi vīrieši vai divas sievietes.
Jo katru vārdu kāds kaut kad izteica pirmoreiz. Bet vārda piedzimšana notika tikai tad, kad kāds cits vai kāda cita to dzirdēja un arī saprata, sajēdza, par ko ir runa.
Gan jau katram vārdam ir iemesls, kāpēc viņš kādā valodā sastāv tieši no tādiem burtiem un nozīmē to un to, un kādā kontekstā vēl ko citu. Igauniski vārds "täht" nozīmē gan latviešu "burtu", gan "zvaigzni". Šeit var kādu loģiku apjaust, jo zinātājs var zvaigznes veiksmīgi lasīt kā burtus.
Latviešiem tāpat skaidrs, ka burti var burt vai apburt, vai noburt.
Burts kādā svešā valodā ir "littera". Un ar vārdu "literatūre" laikam domāts, ka "litterai" ir spēks kā dūrei. Paga, tas vārds taču latviski nav "literatūre", bet gan "literatūra"? Tāpēc jau man patika piedalīties "Literatūrē", ka raidījuma nosaukums ir tik jocīgs. Man kā igaunim štrunts par to, vai ir tur galotnē "e" vai "a". Lai būtu kaut vai "o". Jo igauniski to vārdu raksta "literatuur". Nav viņš sieviete, un vīrietis arī viņa nav. Nezinu, vai latvieši domā par to, kāpēc "literatūra" ir tieši viņa. Un "problēma", "liekulība", "liepa", "riepa", "ripa" arī. Un "pirts" un "mīlestība" utt. "Uts" arī, starp citu. Kaut gan "uts" pretējais dzimums, man drīzāk šķiet pretīgais dzimums.
Ja es kā igaunis eju vai braucu ar literatūru uz tūri, tur it kā nekāda vārdu spēle nerodas. "Literatuur" un viss. Bet tas "tuur" ir traks vārds, tas var igauniski nozīmēt diezgan atšķirīgas lietas – vispirms, protams, tūri jeb turneju, taču "tuur" ir arī store (lielā zivs), apgrieziens (motora apgriezieni), brauciens (velosipēdistiem, parasti vairākas dienas), ledus cērte (makšķerniekiem ziemā), un, izrādās, arī kāda kalnu kaza igauņiem ir "tuur".
Bet vēl trakāk, ka igauņu valodā vārds "litter" ir gan, bet tas nav "burts" vai "raksts", bet "hokeja ripa".
Varbūt igauņiem hokejā tik labi neklājas kā latviešiem, jo mums ar ripu vairāk spēlē literāti, nevis hokejisti.
Iedomājieties, ka latviešu literatūras dzīve notiktu tā – Rīgas "Dinamo" hokejisti brauktu pa Krieviju, Somiju un spēlētu ar "litteru". Vai ietu uz ledus nevis belzt pa ripu, bet makšķerēt. Kaut gan – vienīgi literatūrkritiķis zina, vai tas būtu sports vai literatūra. Sporta kanālos tādu sporta veidojumu nekad nesastapt. Literatūras raidījumos drīzāk. Var ieraidīt ripu āliņģī.
Tāpēc, ja jūs redzēsiet, ka es, skrienot pa Valmieras stadionu, stāstu par Veidenbaumu, tad tā ir – ja ne literatūra, tad literatūre noteikti. Protams, es tur neskrienu pēc sportiskā rezultāta, bet pēc goda, pēc varas, pēc mantas. Bez atpūtas. Lai ko arī Veidenbaums par to neteiktu.
