Kultūras rondo

Poētiskā teātra meistars Prīts Pedajass iestudējis Oskara Lutsa romānu Dailes teātrī

Kultūras rondo

Citāds Čaks. Par monogrāfiju "Čaks un laiks" stāsta tās redaktore Zane Radzobe

"Atmiņas pārliešana" - Baltijas Asamblejas balvas laureāta Vlada Brazjūna dzeja latviski

Viņš dzīvo visā laikā. Latviski izdota Baltijas Asamblejas balvas laureāta Vlada Brazjūna dzeja

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lietuviešu dzejnieks Vlads Brazjūns ir viens no tiem Baltijas Asamblejas balvu saņēmušajiem autoriem, kura veikums iekļauts Latvijas Rakstnieku savienības veidotajā tulkojumu sērijā. "Atmiņas pārliešana" – tā nosaukta dzejas izlase, kura no lasītāja pieprasa sevišķu iedziļināšanos, jo teksta dziļākie slāņi, iespējams, neatklāsies ar pirmo lasījuma reizi.

Vlads Brazjūns dzimis 1952. gadā. Viļņas Universitātē studējis žurnālistiku un lietuviešu filoloģiju. Strādājis periodisko izdevumu redakcijās, aktīvi rakstījis par kultūrvēstures, ekoloģijas un citām problēmām. Piecpadsmit gadus Brazjūns nostrādājis žurnāla "Literatūra ir menas" redakcijā. Darbojies arī krievu valodā iznākošajā žurnālā "Viļņa". Kopš 1983. gada  izdevis deviņas dzejoļu grāmatas. Desmitais dzejoļu krājums "Bezgalīgā pagātne" 2003. gadā iznācis lietuviešu un franču valodās. 

Autora dzejai raksturīgs plašs valodas slāņu izmantojums (ieskaitot apvidvārdus), jēdzieniska daudzbalsība, vēsturisku un ģeogrāfisku reāliju iekausējums asociatīvā izteiksmē. 2006. gadā Brazjūns saņēma Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu atdzejā. Tieša saikne ar mūsu zemi ir Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" risinātās sarunas sākuma motīvs. 

"Latvija, varētu teikt, ir man asinīs. Esmu dzimis Pasvalē, kas ir blakus Latvijas robežai. Kaut arī Paņeveža ir tuvāk, mūsu pilsētiņas iedzīvotāji lielākoties dzīvoja pa Bausku, regulāri brauca tur iepirkties, arī strādāt. Ģeogrāfiskā novietojuma dēļ mana pirmā lielpilsēta, kuru iepazinu, bija Rīga, nevis Viļņa vai Kauņa," atminas Vlads Brazjūns. "1986. gadā iesākās Lietuvas un Latvijas jauno dzejnieku apmaiņas braucieni. Tie ilga no trim nedēļām līdz pat mēnesim.

Latviešu autori brauca pie mums un pēc tam mēs uz Rīgu. Mācījāmies viens otra valodu, protams, bija arī vakara pasēdēšanas un garas sarunas. 

Šajos braucienos piedalījās arī Uldis Bērziņš, kurš gan tobrīd bija jau vienu līmeni augstāk par mums pārējiem. Vēl šajā kompānijā bija Pēters Brūveris, Inese Zandere un Anna Rancāne. Tā nu mēs sapazināmies, apguvām valodu un sākām cits citu atdzejot. Gadījās arī dažādas, jauniem cilvēkiem raksturīgas romantiskas aizraušanās. Taču esmu pārliecināts, ka tās nozīmēja arī lielu garīgu bagātināšanos, jo cilvēciskās attiecības ļoti noder literatūras tulkošanā, un ne jau tikai." 

Stāstot par savu dzejas izlasi "Atmiņas pārliešana", autors atklāj, ka Jānim Elsbergam kā tās sastādītājam radās zināmas grūtības – jo viņa ieskatā bija jāparāda pēc iespējas dažādākas lietuviešu dzejnieka stilistikas puses. "Un te es iedomājos, ka no maniem dzejoļiem būtībā varētu sakārtot veselu krājumu, kurš tā vai citādi būtu par Latviju," piebilst Brazjūns, "bet tā tomēr nenotika, un beigu beigās Jānis ir izveidojis kompozīciju ar tiem dzejoļiem, kuri viņu pašu īpaši uzrunāja. Jāatzīst, ka daļa no tiem ir īpaši personiski. Viss šis piemērs bija par to, ka 

gan tulkošanu, gan redakcionālu darbu iespējams paveikt tikai caur dzīvām, cilvēciskām un koleģiāli draudzīgām attiecībām."

Taujāts, kā viņa pieredzē valoda sevi pieteica kā realitātes daudzslāņainības atklājēju, ne tikai formālu saziņas līdzekli, Brazjūns atbild: "Ja mēs runājam par valodu, tad vispirms ir jārunā par dažādajiem kultūras lokiem, kuri mūs katru ieskauj. Arī par atšķirīgo un kopīgo mūsu abu nāciju vidū. Par sevi es varētu teikt, ka vienlaikus esmu gan valodas arheologs, gan valodas tūrists. Arī etimologs un mītu pētnieks. Baltijas Asamblejas balvas pavadtekstā ir minēts, ka viens no principiem, par ko tā tiek piešķirta, ir "par padziļinātu dzimtās valodas izpratni un baltisko pasaules redzējumu". Turpinot šo domu, 

man rīkoties ar valodu ir gan viegls, gan grūts uzdevums. Viegls tāpēc, ka es spēju, neteiksim, manipulēt, bet brīvi izmantot ļoti dažādus valodas sintēzes elementus, tādējādi vienā dzejoļa rindiņā spēlējot dažādos reģistros. Grūtības sākas atdzejojot. 

Kad tu redzi, ka oriģinālā valodas spēle strādā, bet savā valodā to pārliekot, tai pazūd poētikas potenciāls. Ir virkne vēl dažādu nesakritību starp vienu un otru valodu, un tad nu tavs uzdevums ir panākt, lai arī tulkotā variantā dzejoļa teksts ir sakārtots, taču tas nav zaudējis savu dabiskumu."

Vērojumam, ka Vlada Brazjūna dzejas izteiksme viņu noņem no nepieciešamības pieskaitīt kādai konkrētai autoru paaudzei, piekrīt Jānis Elsbergs: "Savā dzejā viņš ir diezgan pārlaicīgs. Viņš nedzīvo kaut kādā konkrētā vēsturiskā nogrieznī, viņš neatsaucas uz kaut kādām sociālām un vēsturiskām lietām. Viņš dzīvo visā laikā." 

"Brazjūns ir ļoti, ļoti dziļi lietuvisks ar to, ka viņa dzeja ir pilna ar lietuviešiem raksturīgu misticismu 

(kas lietuviešu dzeju ļoti atšķir no latviešu dzejas, kas ir daudz ziemeļnieciskāka un konkrētāka)," autoru raksturo izlases "Atmiņas pārliešana" sastādītājs. "Tajā pašā laikā viņam ir apzināta un ļoti konkrēta, dziļa sasaiste gan ar Bībeles poētikas slāni, gan ar antīkās – sengrieķu kultūras slāni. [..] Kopš tā laika, kad viņš sāka mācīties latviešu valodu un iepazinās ar latviešu dzeju, tur vēl nāk klāt tāds apakšslānītis – tā latviskā ietekme." 

Vlada Brazjūna dzejoļus jaunajā izlasē vēl bez Jāņa Elsberga atdzejojis Knuts Skujenieks, Daiga Lapāne, Indra Brūvere-Daruliene, iekļauti arī Pētera Brūvera atdzejojumi. Savu pienesumu devusi arī jaunā tulkotāja Emija Grigorjeva, kura šobrīd studē Viļņā. Viņa dalās, kādu iespaidu atstājis Brazjūna dzejas materiāls: "Vlads Brazjūns ir no tiem autoriem, pie kuriem ir mazliet jāpiesēžas un jāiedziļinās tādā ziņā, ka [viņa] dzejoļi uzreiz sevi neatver. Tie ir brīžam mīklaini, un tev jāatrod vajadzīgā atslēga tam tekstam. Pēc tam dzejolis skan galvā, mazliet nelaiž tevi vaļā."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti