Viļņas Grāmatu tirgus klātbūtne Viļņas ielās un Lietuvas sabiedriskajos medijos bija sajūtama, nemaz nedodoties uz „LitExpo” ēku, kas ērti sasniedzama ar sabiedrisko transportu un tomēr atrodas pusstundas braucienā no Viļņas centra.
Grāmatu tirgus klātbūtnes sajūtu, pirmkārt, rada plakāti Viļņas ielās, kuros lieliem burtiem rakstīts: „Viļņas Grāmatu tirgus 2014”, bet tālāk nevis šo svētku programma, bet gan lietuviešu klasiķu darbu citāti: nebeidzamā straumē, milzīgajā plakātu plaknē – burti lasīšanai ērtā lielumā.
Šis gads Lietuvā tiek svinēts kā Kristijonas Donelaiša, 18.gadsimta apgaismības darbinieka, luterāņu mācītāja un dzejnieka 300.jubilejas gads un arī Viļņas Grāmatu tirgus kultūras programma ir sajūgta ar šo visnācijas pasākumu. Rodas iespaids, ka grāmatu prestižs Lietuvā ir samērā augsts.
Ja jūs paskatītos uz cilvēku straumēm, kas šurp plūst ne tikai pirkt grāmatas, bet arī apmeklēt koncertus, skatīties filmas, tad – jā, es gribētu teikt, ka lietuvieši mīl grāmatas un lasa grāmatas,” atzīst Grāmatu tirgus projekta kuratore Milda Gembickiene.
Grāmatu izstādes misija ir veicināt lasīšanu jaunu cilvēku – skolēnu un bērnu vidū, norāda kuratore. Šī iemesla dēļ ir īpaša zāle bērniem, kur viņi var iepazīties arī ar grāmatu tapšanu.
Tāpat izstādē ir arī atsevišķa zāle ar mūzikas ierakstiem, antikvāriem izdevumiem un vinila platēm.
„Tā ir jauna tradīcija. Trīs, četrus gadus veca,” stāsta kuratore. „Mēs gribējām radīt liberālāku gaisotni mūsu apmeklētājiem. Un tad mēs izdomājām vietu, ko nosaucām par „Bukinistu pasāžu” ar vecām grāmatām un vinila platēm. Tagad šai sadaļai jau ir atsevišķa kultūras programma ar savu skatuvi, kur Lietuvas jaunie mūziķi var sniegt savus koncertus un iepazīstināt ar savu mūziku. Taču arī šajā sadaļā uzsvars tiek likts uz tekstiem.”
Izstādes kuratore norāda, ka Grāmatu tirgus ir lielākais Lietuvas kultūras notikums šobrīd. Un ne tikai Viļņas iedzīvotājiem. Autobusos viesi sabrauc no visas valsts.
Kopumā izstādē pārstāvētas apmēram 300 izdevniecības, tostarp no Krievijas, Vācijas, Čehijas, Polijas un Latvijas. Svētkos uzstājas apmēram 40 ārvalstu literāti, turklāt grāmatu tirgus laikā savu izrāžu fragmentus izrāda visi lielākie Lietuvas teātri.
„Mēs arī cieši sadarbojamies ar dažādu valstu literatūras centriem, kas mums iesaka viesus un nodrošina viņu uzstāšanos,” skaidro kuratore. „Tie ir ne tikai literāti, bet arī grāmatu mākslinieki.”
