Taču varas un radošuma sarežģītajās attiecībās vienmēr tapuši drosmīgi un patiesi darbi. "Viena no lieliskām lietām literatūrā ir, ka rakstnieki visos gadsimtos ir pierādījuši, ka spēj būt imūni pret apspiešanu un šķēršļiem, kurus viņu ceļā liek vara (..) Palūkojieties uz Eiropas literatūru Aukstā kara laikā. Redzēsiet, ka daļa visinteresantākās literatūras tika radīta komunistiskajās valstīs Austrumeiropā. Piemēram, čehu romāni vai poļu dzeja," saka vēsturnieks un autors Lerijs Volfs.
Varas žņaugos dzinulis radīt spēcīgu literatūru ir izteiktāks nekā miera un labklājības laikos, atzīst arī literatūrzinātniece.
"Totalitārisma laikā literatūra galvenokārt ir viens no brīvības izteicējiem.
Piemēram, dzejniekiem ir milzīga loma. Ja prozā ne visu mēs varam, tajā laikā tie jautājumi tomēr ir slēgti, ko prozā var izteikt, tad dzejā brīvību var ļoti veikli un manipulatīvi ar poētiskiem līdzekļiem izteikt," atzīmē literatūrzinātniece Eva Eglāja - Kristsone.
Taču abi eksperti pārliecināti – tas nenozīmē, ka mūsdienās nozīmīga literatūra netop. "Grūti atbildēt par jaunākās literatūras tūlītēju ietekmi. Mēs tā pa īstam varam novērtēt literatūru retrospektīvā, kad atskatāmies un redzam, kādu lomu tā spēlējusi," norāda Volfs.
"Bet arī šobrīd mēs nedzīvojam vienkāršā pasaulē. Pasaulē pēc Aukstā kara ir ne mazums sarežģītu izaicinājumu, un dažādos žanros rakstoši autori iespējams rada un radīs lieliskus un nozīmīgus darbus," viņš piebilst.
Mūsdienu lasītājs ekspertu ieskatā ir gana asredzīgs. Lasīšana starp rindiņām varbūt vairs nav tik ierasta, turpretim klāt nākusi spēja ļauties mūsdienu autoru dažādajiem eksperimentiem ar tekstu.
