Grāmatas sastādītāji ir aktiera dzīvesbiedre Rita Trence un divi tuvi viņa draugi un līdzgaitnieki – Lia Guļevska un Ēriks Hānbergs. Grāmatu veido vēstules Imantam, ko speciāli šim izdevumam rakstījuši viņa tuvie cilvēki, draugi un kolēģi.
Tā kā dziesma "Kamolā tinēja" ir Imanta Skrastiņa īpašā identitātes zīme, tad grāmatas nosaukumā ir atsauce tieši uz to, lai, kā saka aktiera dzīvesbiedre Rita Trence, – viss ir skaidri un gaiši.
Ļoti īpaši viņa piedomājusi, izraugoties vāka foto, lai tas vislabāk atbilstu grāmatas saturam, kas ir vēstules Imantam: "Viņa skatiens – laipns, it kā mazliet attālināts, no tālienes, bet ļoti tāds patīkams, uzmundrinošs un uzrunājošs, manuprāt. Tādēļ es paliku pie šīs fotogrāfijas."
Kad Ritu Trenci uzrunāja no izdevniecības "Jumava" veidot grāmatu, viņai uzreiz bija skaidrs, ka tām jābūt vēstulēm, ko speciāli šai grāmatai Imantam raksta viņa tuvinieki, draugi un kolēģi.
Grāmatas veidotāju komandā viņa aicināja Liu Guļevsku un Ēriku Hānbergu un sāka uzrunāt vēstuļu rakstītājus. Un tā nu grāmatā apkopotas aptuveni 40 vēstules, kurās Imants Skrastiņš atklājas kā cilvēks ar īpašu starojumu, labestīgs, aizrautīgs, ar allaž vibrējošu sirdi un dvēseli un neatvairāmu vīrišķo šarmu.
Visi atceras arī viņa mazliet piparoto humoriņu un, protams, suģestējošo balsi.
Viena no vēstuļu autorēm, protams, ir Rita Trence, un viņas vēstules ir ļoti personiskas, mīļas un siltas, kādas bija arī abu attiecības vairāk nekā 35 gadu garumā. Rakstīt šīs vēstules viņai bijis ļoti dziļš emocionāls pārdzīvojums: "Ja man jāsaka godīgi, tad sākumā man bija puņķi un asaras. Tad es noliku malā, tad es ilgi domāju, tad es atkal noliku malā un tad, iesākot rakstīt, aizgāja. Kaut kā visas tās atmiņas raisījās viena pēc otras. Kā mēs satikāmies, kā mēs kopā strādājām. Es vairāk gribēju uzsvērt savās vēstulēs to personisko, kas starp mums bija.
Visi zina, ka viņš ir lielisks mākslinieks, to neviens nenoliegs, bet tieši tas, kas mani uzrunāja un kāpēc mēs tik ilgi bijām kopā – šis personiskais atspoguļojums man bija svarīgs."
Lia Guļevska nolēma, ka savas vēstules sāks rakstīt tieši 12. aprīlī, Imanta Skrastiņa dzimšanas dienā. Pirms tam viņa aptuveni mēnesi sevi īpaši noskaņoja, klausījās Imanta balsi dziesmās un lasīja Čaka dzeju, lai atsauktu atmiņā Imanta nepārspējamo aktierspēli izrādē "Spēlē, Spēlmani!".
Vēstulē viņa arī apraksta savu pirmo personisko tikšanos ar aktieri, un tā bijusi tieši otrā dienā pēc izrādes noskatīšanās: "Es nākošajā dienā pēc "Spēlmaņa" izrādes ieraudzīju viņu Radio kāpnēs un negāju tālāk uz "Mikrofonu", bet izmetos atpakaļ, nopirku piecas rozītes un viņam pasniedzu. Toreiz es viņu vēl personiski nepazinu. Viņš bija pārsteigts, nosmaidīja vien. Nu un tad jau tāda īsta satikšanās bija "Mikrofona" aptaujā, tas bija 1980. gads, tā bija leģenda, tā bija "Kamolā tinēja", kur katrs bērns patiešām uz viņu ar pirkstu rādīja – re, kur aiziet Kamolā tinējs!
"Mikrofons" bija pilns ar kamoliem, ko sūtīja cilvēki no visām malām, vēstules nāca maisiem.
Un tad, protams, ]raidījums] "Mājas svētība", ko mēs kopā vadījām. Tad jau arī es tiku pieņemta šajā ģimenē kā draugs. Un mēs tiešām ļoti labi sapratāmies par daudzām līnijām."
Skumjš pavērsiens grāmatas tapšanas laikā bija Imanta brāļa Gunta Skrastiņa aiziešana mūžībā, bet viņš paspēja grāmatai uzrakstīt pēcvārdu, kurā atklājas abu brāļu ļoti ciešā saikne.
Guntis Skrastiņš ļoti daudz pieminēts Imanta Skrastiņa savulaik rakstītajās dienasgrāmatās, daļu no kurām Rita Trence arī gatavo publicēšanai grāmatā, abas ir vienisprātis ar Liu Guļevsku, ka tā ir ļoti interesanta laikmeta liecība.
Rita Trence atklāj: "Es pati ilgi nesadūšojos atvērt tos pierakstus, jo man bija tomēr tāda nedrošības sajūta, tāda saviļņojuma sajūta, viss kopā. Un pagāja kāds laiks, kamēr es atvēru to datoru un sāku skatīties, un atklājās tik daudz kas tāds skaists un interesants.
Un galvenais, kas tas viss ir godīgi. Lai arī tur ir kaut kas negatīvs pateikts par kādu, arī tādas lietas ir, bet tas ir godīgi, tas ir viņa redzējums."
"Tur ir aprakstīti arī ļoti daudzi nozīmīgi Latvijas kultūras notikumi, kuros gan viņi paši ir piedalījušies kā mākslinieki, gan arī tie, ko viņi ir skatījušies," papildina Lia Guļevska. "Tur tāda īsta laikmeta aina paveras. Ļoti interesanti lasīt. Un tas viss ir pamatoti, gudri un tēlaini."
Grāmata "Mani dienas krikumi" ar Imanta Skrastiņa dienasgrāmatas fragmentiem klajā nāks nākamā gada pirmajos mēnešos.
