„Varbūt nav nemaz tik labi, ka Dzejas dienas visu laiku tiek saistītas ar Raiņa dzimšanas dienu,” saka Kārlis Vērdiņš, oponējot raidījuma klausītājas viedoklim, ka Raiņa klātbūtne dzejas festivālā pēdējos gados tiek ignorēta. „Rodas iespaids, ka Dzejas dienas ir vienkārši tāds Raiņa glorificēšanas pasākums un vienīgā to jēga ir visiem sanākt kopā mīlēt Raini un stāstīt, cik tas Rainis ir svarīgs.”
Vērdiņš min, ka ar laiku varētu būt mūsdienu latviešu dzejas festivāls, kas nav saistīts ar „Raiņa mīlēšanu”. Vērdiņš atzīst, ka Rainis nepieder pie viņa iecienītākajiem dzejniekiem.
Man liekas, ka ļoti liela viņa (Raiņa, - red.) dzejas daļa vienkārši nav laba dzeja, un es par viņu ikdienā tā pārāk nesatraucos,” saka Vērdiņš, atklājot, ka pats Dzejas dienu atklāšanas pasākumā nelasīšot Raiņa dzeju, bet gan tikai vadīs Raiņa dzejas lasījumus.
Pasākumā Esplanādē 4.septembrī plkst. 20 ar Raiņa dzejas lasījumiem piedalīsies Edvīns Raups, Jānis Rokpelnis, Liāna Langa, Arvis Viguls, Ērika Bērziņa, Inga Gaile un citi dzejnieki.
Savukārt dzejnieks Jānis Rokpelnis stāsta, ka viņa paaudzei ar Raini ir ļoti sarežģītas attiecības, jo skolas gados Rainis tika interpretēts kā komunists un sociālistiskā reālisma pamatlicējs latviešu literatūrā.
„Ne socreālisms, ne arī komunisms mani tajā laikā absolūti nesaistīja. Un visa padomju dzeja mani absolūti neinteresēja,” saka Rokpelnis, taču vienīgā divrinde, kas, beidzot skolu, palikusi atmiņā, ir Raiņa rakstīta.
Rokpelnis atzīst, ka gandrīz neesot sastapis Raiņa dzejas „īpašus fanus”, bet „Raiņa dramaturģija patīk daudziem”. Dzejas dienu atklāšanas pasākumā Rokpelnis izvēlējies lasīt Raiņa dzeju no krājuma „Gals un sākums”, skaidrojot, ka slavenākie Raiņa dzejoļi liekas vairāk piederīgi 19.gadsimtam, bet lasīšanai no minētā krājuma Rokpelnis atlasījis dzeju, kas atbilst 20.gadsimtam, lai gan tie mākslinieciski nav tik spilgti.
Kā jau vēstījām, šogad Dzejas dienas svinēs 50.gadskārtu, kam par godu paredzēta plaša un daudzveidīga pasākumu programma.
