Izstādes satura autore Astrīda Cīrule vedina vasarnīcas tornī sajust Šveici, jo aiz vasarnīcas logiem redzama nevis Jūrmalas, bet Kastaņolas ainava no pastkartēm, kādu to skatījis Rainis.
"Izstāde ir simtgades ietvarā un saucas "Rainis 1918”, patiesībā tā ir par ilgāku laika periodu, un mēs viņu saucam par "valsts uz rakstāmgalda",” stāsta Cīrule.
"Kā valsts top Raiņa domās, iecerēs, idejās, viņa priekšstatos, kādai vajadzētu būt valstij. Patiesībā šis sākums ir 1905. gads Latvijā, pēc tam visi Šveices gadi, kuru laikā izstrādājas priekšstats Rainim, kādu viņš to Latvijas valsti iztēlotos un kādu viņš to vēlētos. Līdz 1920. gadam, kad viņš brauc mājās un kad šī valsts jau ir.”
Scenogrāfs Reinis Suhanovs uzaicinājumu piedalīties šīs izstādes veidošanā saņēmis zīmīgā vietā – Šveicē, Cīrihē, vācot materiālus un iespaidus paša iecerētajai izrādei Nacionālajā teātrī pēc Raiņa lugas "Zelta zirgs" motīviem.
"Jau tās sarunas laikā sapratu, ka nevar netaisīt," atklāj Reinis Suhanovs. "Man arī būtībā turpat uz vietas uzšķīlās ideja, kas iepatikās muzeja komandai, un tagad, kad ir realizēts, priekš šādas izstādes man tas liekas pats brīnišķīgākais risinājums. Ir atmosfēra, kas ir nepieciešama.”
Suhanovs skaidro, ka, veidojot izstādi, viņam, kurš arī pats daudz strādā ar Raini, lasa, pats svarīgākais elements licies parādīt, kā piedzimst pasaule uz rakstāmgalda.
"Pirmā skice, ko es atsūtīju, bija rakstāmgalds, krēsls un vitrīna ar dokumentiem, jābūt logos ainavai, ka cilvēks ienāk citā ainavā," bilst Suhanovs.
Cīrule atzīst, ka ierāmēt un parādīt dzejnieka domas ir ārkārtīgi grūti, tomēr viņiem tas ir izdevies, jo izstādes apmeklētājs var apsēsties pie rakstāmgalda, lasīt vai skatīt priekšmetus, kas saistīti ar laiku, kad Rainis uzturas Šveicē.
"Mēs mēģinājām it kā iziet cauri pie dažādiem rakstāmgaldiem, kur Rainis it kā pie tiem dažādos laika posmos Šveicē domā par Latviju, sākot no 1905. gada, kur viņš pats saka, ka pirmo reizi it kā nosauc Latvijas kā valsts vārdu "Ugunī un naktī", līdz "Indulim un Ārijai", kur Rainis rāda tādus valsts modeļus, kādus tos redz Mintauts 13. gadsimtā un kādu to Rainis iztēlojas Induļa ietvarā, kas ir 19. gadsimta demokrātijas ideāls, kādu viņš to gribētu redzēt,” atklāj Cīrule.
Cīrule arī skaidro, ka Rainis valsts idejas izpauž savus darbos, tas ir veids, kā šīs domas nonāk līdz Latvijai. Tas, ko Rainis raksta savas piezīmēs, ko domā par politiskiem notikumiem, tas ir izkaisīti, grūti uztverami. Izstādes veidotājiem daudz palīdzējusi Gundegas Grīnumas grāmata "Viņpus Alpiem", tā bijusi kā rokasgrāmata.
Izstādes veidotāji mēģinājuši ceļot caur Raiņa papīru kalniem, arī rokrakstiem, un, piesēžoties pie katra no astoņiem rakstāmgaldiem, kaut ko var uzzināt vai izpētīt.
"Vesela kaudze materiālu, kur katrs var apsēsties pie kāda Raiņa galdiņa un ņemt šos rokrakstus rokā. Mēs esam atvieglojuši situāciju, ka blakus ir atšifrējums. Var mēģināt burtot Raiņa rakstu, var lasīt atšifrējumu.
Var mēģināt iedziļināties situācijā un tajā, ko Rainis raksta,” stāsta Cīrule.
Ir iespēja pašķirstīt albumus, kādi Rainim bija uz galda, ieskatīties Metuzāla veidotajos pasteļos. Tad ir īpašas lietiņas – piezīmju grāmatiņa, ko Rainis sāka rakstīt 1905. gadā un raksta līdz 1923. gadam. Nelielā piezīmju grāmatiņā sīkā rokrakstā 18 gadu garumā Rainis veicis piezīmes, vienā lappusē ietverts mēnesis.
Izstādes vizuālajam tēlam palīdzējuši Eduarda Metuzāla pasteļi. Tie aizved apmeklētājus pa taciņām, kur staigājis Rainis Šveicē.
"Stāsti par Raini jāstāsta bez multimediju vides, bet analogajā vidē, jo tas ir brīnums, ka, esot mazā istabiņā, viņš radīja šīs milzīgās pasaules," vērtē Suhanovs.
Raiņa herbārijs, izstādes skaņas un Kastaņolas skats aiz loga rada atmosfēru izstādē.
Izstāde "Rainis.1918” būs skatāma līdz 2019.gada jūnijam.
