„Tas ir radījis pozitīvu „sniega bumbas” efektu, mēs redzam, ka pieaug interese par latviešu literatūru. Jo tas ir bijis drošs finansējums četru gadu garumā, kad mēs varam beidzot strādāt ilgtermiņā. Nav jāstrādā vairs tikai no viena notikuma uz otru, bet
mēs beidzot varam nospraust ļoti ambiciozus mērķus, pat tādus, kuriem sākumā gandrīz neviens Latvijā neticēja,” klāsta Juta Pīrāga.
Ambiciozākais mērķis bijis trīs gadu laikā izdot angliski 25 jaunas latviešu grāmatas. Līdz šim brīdim britu izdevniecībām pārdotas jau 40 darbu tiesības.
„Salīdzinājumam – 2013. un 2014.gadā ar valsts atbalstu tika gadā iztulkoti un izdoti 5-6 latviešu autoru darbi citās valodās, bet tagad tās ir apmēram 40 grāmatas gadā dažādās valodās,” min Pīrāga. Pašlaik konkursos par atbalstu latviešu literatūras tulkošanai ārvalstu izdevēji jau stāvot rindā. „Ir izdevēji, kuri paliek aiz strīpas un kuriem finansējuma nepietiek,” viņa norāda.
Sākumā ārvalstu izdevējus lielākoties interesējušas grāmatas, kas ļauj labāk iepazīt Latviju un tās vēsturi. „Tādēļ ļoti veiksmīgs bija šis vēsturiskās sērijas [„Mēs. Latvija, XX gadsimts”] projekts, jo to uzreiz pirmo varēja prezentēt,” stāsta Pīrāga. Pašlaik no šīs sērijas angliski iztulkota Paula Bankovska grāmata „18”, Osvalda Zebra „Gaiļu kalna ēnā” un Noras Ikstenas „Mātes piens”. Tulkojumu antoloģijā publicēts arī Māra Bērziņa „Svina garšas” fragments.
„Tagad, kad atpazīstamība un interese ir palielinājusies, redzam, ka izdevējus vairāk sāk interesēt īsie stāsti, kas Eiropā kļūst par arvien populārāku žanru, un arī vienkārši mūsdienu romāni.
Ļoti netradicionāli ir tas, ka mums izdevies pārdot angļu valodā arī salīdzinoši daudz dzejas krājumu. Jo sākumā mūs brīdināja, ka pārdot autortiesības dzejai ir gandrīz neiespējami,” stāsta eksporta platformas „Latvian Literature” pārstāve.
Platformu „Latvian Literature” veido trīs lielākās literatūras organizācijas Latvijā – Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māja, Rakstnieku savienība un Grāmatizdevēju asociācija. Pīrāga stāsta, ka, gatavojoties Londonas Grāmatu tirgum, visu trīs spēlētāju starpā izveidojusies ļoti laba sadarbība, un Kultūras ministrijā tagad iesniegta šajā pieredzē balstīta stratēģija mērķtiecīgam darbam visas nozares līmenī pēc 2019.gada.
Tam būtu vajadzīgs līdzīgs finansējums, kāds bija paredzēts šiem četriem gadiem, kamēr Latvija gatavojās Londonas Grāmatu tirgum.
„Tādai ideālai plāna izpildei tie būtu kādi 300 līdz 400 tūkstoši eiro gadā,” saka Pīrāga. Vēl gan no Kultūras ministrijas nav saņemts apliecinājums, ka šāds finansējums būs.
„Bet mēs esam stingri apņēmušies par to runāt un par to iestāties, jo citādi mēs uzskatām, ka viss šis ieguldītais laiks, darbs un līdzekļi ir bijuši veltīgi,” viņa uzsver.
