Sadaļas Sadaļas

Vai zini?

Vai zini, kādi slaveni mūziķi viesojušies Mārtiņa Rītiņa restorānā?

Vai zini?

Vai zini, ka viens no Latvijas džeza pionieriem sarakstījies ar leģendāro Armstrongu?

Vai zini, ka Veidenbaums nav vārdu autors dažām ļoti populārām dziesmām?

Vai zini, ka Veidenbaums nav vārdu autors dažām ļoti populārām dziesmām?

Vai zini, ka latviešu pirmais modernisma dzejnieks Eduards Veidenbaums nemaz nav sarakstījis vārdus tādām populārām dziesmām kā "Es zinu, visi mani nievā" un "Es esmu nabags vecpuisis"?

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

"Es esmu nabags vecpuisis" nav Veidenbauma dzejolis. Kad dzejnieks satīriķis Valdis Artavs vāca tekstus jaunajai Raimonda Paula un aktiera Edgara Liepiņa koncertprogrammai, viņš bija šo dzejoli atradis kādā 19. gadsimta Jelgavas ziņģu grāmatā. ("Senas un jaunas ziņģes". LPSR Valsts Jaunatnes teātris. 1979. gads.)

Koncertā Edgars Liepiņš šo Raimonda Paula dziesmu pieteica šādi: "Vārdi iz Veidenbauma!" Tā tas aizgājis tautā kā Veidenbauma teksts.

Andris Briedis laikrakstā "e-liesma" 2017. gada septembrī raksta: "Kad Pēteris Lūcis Valmieras teātrī iestudēja Anšlava Eglīša lugu "Pēc kaut kā cēla, nezināma..." (1990), viņš aicināja Valmieras vīru kori "Imanta" šo dziesmu ieskandēt. Grupa vīru to izdarīja. Izrāde bija ļoti populāra. Tā iemūžināta, skanējusi arī radioteātrī. Afišās, preses izdevumos un citos informācijas līdzekļos parādījās ziņa, ka dziesmas teksta autors ir Eduards Veidenbaums."

Ap latviešu modernās dzejas aizsācēja Eduarda Veidenbauma vārdu allaž vijušās leģendas. Un iemeslu šādām leģendām ir bijis daudz.

Dzejnieka rakstu sastādītājs Rūdolfs Egle: "Veidenbaums rakstīja maz. Vēl mazāk viņš rūpējās par uzrakstītā klajā laišanu. Dzeju tulkojumi "Austrumam" iesūtīti, nedomājot par pasākuma pastāvīgu turpināšanu,(..). Savas oriģināldzejas viņš pat slēpa. "Tikai kad laikrakstos parādījās Eduarda tulkojumi, mēs, mājinieki, dabūjām zināt, ka viņš raksta ari oriģinālus," atcerējusies viņa māsa Karlīna." (..) Pastāv domas, ka vairākus savus pirmos literariskos darbus Veidenbaums pats iznīcinājis. Sagatavojoties uz ģimnāziju, viņš tulkojis Horaciju, bet kaunēdamies par šo tieksmi, darījis to nevienam nemanot un pēc tam tulkojumus iznīcinājis. Reizā ar tiem iznīcināta ari pabieza pirmo oriģinaldzeju burtnīca.” Vēlāko darbu dzejnieks pats vairs nepazudināja un savā mazražībā neko lielu vairāk nav uzrakstījis, kā tos, kas mums zināmi." (Rūdolfs Egle. "Kur palika Veidenbauma rokraksti?" Eduarda Veidenbauma raksti (1926), 690.lpp.)

Ja runa ir par "Es zinu, visi mani nievā", nevienā no Veidenbauma izlasēm un rakstu krājumiem, kas iznākuši pēc viņa nāves, šo dzejoli neatrast – ne Krievijas impērijas, ne Latvijas pirmās republikas, ne padomju, ne otrās neatkarības izdevumos.

Toties Edvarda Treimaņa-Zvārguļa krājumā "Ardievas jaunībai" (1903) var lasīt pat divus dzejoļus, no kuriem salikts un pārveidots "Es zinu, visi mani nievā" teksts.

"Nu tavas miesas apbedītas,
Nu viņām nesāp vairs nekas:
Bet manējās - kā sadaudzītas -
Pēc miera ostas ilgojas...

Pār kapiem laižas melna vārna
Un skaļi ķērc: "Nav vērts! Nav vērts!"
Es atkrītu uz bēru spārna
Un saucu līdz: "Nav vērts! Nav vērts!"

Nav vērts! - ka trīcu dzīves salā!
Nav vērts! - līdz nāvei nīstam būt!
Miers gaida tikai kapa alā -
Turp vēlos kļūt! Turp vēlos kļūt!"

1889. (61.lpp.)

"Kā vētras dzīti padebeši
Man domas, tāļu, tāļu skrien, -
Pēc kaut kā mīļa, nezināma,
Sirds ilgojas arvien, arvien.

Ak, nevaldāmā ilgu kvēle,
Zem tavas varas spēki nīkst
Un dien' par dienu sausās lūpas
Pēc spirdzinošas rasas tvīkst.

Es nabags palikšu arvienu
Un visur greizi uzskatīts,
Līdz beidzot tapšu baltā šķirstā
Bez mīļa vārda ieguldīts.

Un lai ar' tā, man tomēr tīkas
Zem ilgu varas galvu sliet
Un, garā skūpstot sapņu tēlus,
Ar svētlaimību bojā iet - - -"

1899. (146.lpp.)

Te personiska atkāpe. Kad pirms dažiem gadiem biju šos faktus par autorību publicējis sociālajā vietnē "Facebook", daži cilvēki uzskatīja, ka īstais autors tomēr ir Veidenbaums. Vieni apgalvoja, ka Treimanis-Zvārgulis varēja ietekmēties no šā, dziesmā dzirdamā Veidenbauma dzejoļa. Otri man rakstīja, ka viņiem krietni sen toreizējie Veidenbauma memoriālā muzeja "Kalāči" darbinieki stāstījuši, ka, Veidenbaumam uz nāves gultas guļot, viņa dzejoļu burtnīciņu esot nozadzis Treimanis-Zvārgulis.

Tā nu man nācās sazināties ar Veidenbauma memoriālā muzeja "Kalāči" kādreizējo vadītāju Jāni Krieviņu. Viņa sniegtā informācija ir šāda: tas tiešām ir Treimaņa-Zvārguļa dzejolis.

Dzejnieks pats savas dzīves laikā to neesot afišējis un nav arī licis vēlākās dzejas izlasēs. Bet Treimaņa-Zvārguļa dēls arī esot teicis, ka tas ir viņa tēva dzejolis.

Vēlāk sarunā ar literatūras pētnieci, monogrāfijas par Veidenbaumu autori Līviju Volkovu nācām pie secinājuma, ka abu dzejnieku poētika ir pārāk atšķirīga, un tūdaļ varētu pamanīt, ka Treimanis-Zvārgulis uzdevis par savu Veidenbauma dzejoli. Turklāt visa Treimaņa-Zvārguļa rīcība – pašaizliedzīgās rūpes par drauga piemiņu un Veidenbauma pirmās dzejoļu grāmatas (1896) izdošana, bez kuras mēs varbūt nekad neuzzinātu par Veidenbaumu, arī divu kopoto rakstu izdevumu sarūpēšana, "neiet kopā" ar šādu negoda darbu.

Un jāņem vērā arī fakts, ka par Eduarda Veidenbauma apcerējuma "Gabals iz tautsaimniecības" publicēšanu (1908) Treimanis-Zvārgulis 1910.—1911. gadā izcieta sešu mēnešu cietumsodu.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt