Pasākumā "Atvērt nevar aizvērt" ar lasījumiem uzstāsies šī gada debitanti - Anna Dzintare, Anita Mileika un Katrīna Rudzīte. Ieskatu savās otrajās grāmatās sniegs Daina Sirmā un Jānis Vādons.
"Kur tas teksts rodas, to nevar nodefinēt. Tas patiesībā nav svarīgākais. Svarīgākais, ka reizēm kaut ko izdodas uz papīra uzlikt," teic Jānis Vādons.
Jānis Rokpelnis par Jāņa Vādona dzeju saka: "Viņa valoda ir neizsmeļama un nevainojama. Viņa dvēsele tik viegli ievainojama. Bet vīrišķīgs un savdabs ir viņa ceļš."
Vasarā klajā nāca Jāņa Vādona otrais dzejas krājums "Pagaidām iesāpas elpa". 9.septembra vakarā Dzejas dienu lasījumos Ojāra Vācieša muzejā viņš savu jaunāko veikumu nodos lasītāju vērtējumam.
"Valoda tevī kustas, kaut kas notiek, pārveidojas. Tas, kas pēc tam ir redzams tajās lappusēs, tas jau ir tikai rezultāts," norāda Jānis Vādons.
"Uldis Bērziņš teica - grāmatas top no grāmatām. Tas ir tas, ko es kādreiz skolā prasu bērniem, kuri kaut ko mēģina un saka - es negribu ietekmēties, bet es saku - tās ir pilnīgas muļķības," uzsver dzejnieks.
Jānis Vādons atklāj, ka viņš nav pilsētas cilvēks, viņa pasaule ir lauki. Viņa bagātā dzejas valoda nāk arī no tulkotāja prakses.
"Es pilnīgi noteikti pievienojos Pēteram Brūverim, kurš teica, ka katrs dzejnieks ir nacionāls. Tas nozīmē - katram dzejniekam ir īpašās, subjektīvās, bet tomēr ļoti ciešās attiecības ar valodu," teic Jānis Vādons.
Arī Rainis reiz bija jaunais dzejnieks, viņam vajadzēja uzdrīkstēties atklāt sevi dzejā tāpat, kā šodienas jaunajiem.