Tulkojumi žanru krustugunīs. Par Literatūras gada balvas nominantiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Tulkojumu kategorija Latvijas Literatūras gada balvā (LALIGABA) vienmēr ir ieņēmusi mazliet īpašu vietu. Pirmkārt, to neizbēgami pavada diskusijas par autora un tulkotāja veikuma neiespējamo, bet vērtējumam nepieciešamo atdalīšanu. Un, otrkārt, tajā ierasti ir mazāk jaunu nominantu – labi tulkotāji lielākoties notur savu līmeni tik augstu, ka atnācējam no malas ir ļoti grūti pārsteigt lasītājus un žūrijas locekļus. Par laimi, labu tulkotāju mums netrūkst, tāpēc pazīstamie vārdi var apvienoties daudzās atšķirīgās kombinācijās.

Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) nominantus portālā LSM.lv apskata balvas iepriekšējo gadu pretendenti, laureāti un žūrijas dalībnieki.

Šogad vērtēšanu, iespējams, vēl vairāk apgrūtina dzejas un prozas līdzvērtīgā klātbūtne. Dažos no iepriekšējiem gadiem bija kāds monumentāls darbs – Guntara Godiņa atdzejotais "Kalevdēls" vai Ulža Bērziņa "Dziesma par manu Sidu" –, kas aizēnoja pārējos nominantus, taču šogad ir krietni grūtāk redzēt vienu tādu grāmatu. Tāpēc žūrijai būs neapskaužams uzdevums salīdzināt šos piecus atdzejotāju un prozas tulkotāju darbus krietni lielākā pietuvinājumā.

Oušens Vongs – "Uz zemes īsu brīdi brīnišķi"

No angļu valodas tulkojusi Ieva Lešinska.

Oušens Vongs "Uz zemes īsu brīdi brīnišķi", Ieva Lešinska
Oušens Vongs "Uz zemes īsu brīdi brīnišķi", Ieva Lešinska

Oušena Vonga grāmata šīgada tulkojumu klāstā izceļas ar īpatnēju prozas un dzejas sapludināšanu vienotā darbā (vai varbūt dziesmā). Tas notiek, ne tikai regulāri pārejot no viena žanra otrā, bet arī piesātinot prozu ar dzejai raksturīgo blīvumu un asociatīvo loģiku, līdz robeža kļūst tikpat kā neizšķirama. Tā rodas emocionāli pārbagāts romāns, kas vienlaikus ir lasāms arī kā naratīva poēma.

Nav daudz tulkotāju, kas vienlīdz labi spētu tikt galā ar abu žanru prasībām – ne velti romānu tulkojumos dzejas rindu pārcelšanai bieži tiek piesaistīti dzejnieki –, bet Ievai Lešinskai tas ir izdevies godam.

"Uz zemes īsu brīdi brīnišķi" lielā vērtība kā oriģinālā, tā latviešu izdevumā ir bieži tiešām brīnišķie teikumi, frāzes un domu negaidītie pavērsieni, kas rada neparastu līdzpārdzīvojumu un neļauj lasītājam atslābt vai garlaikoties pat brīžos, kad stāstījums mazliet zaudē sākumā uzvilkto emociju spraigumu.

Česlavs Milošs – "Dāvana"

No poļu valodas atdzejojusi Ingmāra Balode.

Česlavs Milošs “Dāvana”, Ingmāra Balode
Česlavs Milošs “Dāvana”, Ingmāra Balode

Ja pārējo LALIGABAi nominēto tulkojumu autori grāmatas formātā Latvijā ir iznākuši pirmo reizi, tad Česlavu Milošu mēs esam labi iepazinuši jau iepriekš, turklāt vairāku tulkotāju veikumā. Daži no viņiem pavīd arī šajā "Neputna" "samta sērijas" grāmatā, kas ļauj mazliet ieskatīties Ulža Bērziņa, Hermaņa Marģera Majevska un Māra Salēja interpretācijās, tā kārtējo reizi atgādinot par atdzejotāja milzīgo nozīmi teksta pārcelšanā.

Salīdzinājumā ar kolēģiem, Ingmāras Balodes pieeja šķiet lojālāka Miloša vārdiem un saturam, mazāk pielāgojot viņa darbus savai valodiskajai pasaulei vai mēģinot saglabāt dzejas formālās iezīmes. Tomēr autora ritms skaisti caurauž arī šos atdzejojumus, atklājot kā filozofisko, tā poētisko Miloša dzejas spēku. Interesants ir arī krājuma sakārtojums, ierasti hronoloģiskā pārskata vietā izvēloties citreiz tematisku, citreiz – emocionālu vai valodisku sabalsošanos starp dažādos laika posmos rakstītiem dzejoļiem.

Rodas iespaids par sirdsdarbu, atdzejotājai iepazīstinot lasītājus ar sev svarīga rakstnieka dzīves veikumu.

Un tad arī atkārtota iepazīšanās var izvērsties par jaunu atklājumu.

Arkādijs Dragomoščenko – "Elēģijas"

No krievu valodas atdzejojis Arvis Viguls.

Arkādijs Dragomoščenko “Elēģijas”, Arvis Viguls
Arkādijs Dragomoščenko “Elēģijas”, Arvis Viguls

Arkādija Dragomoščenko teksti prasa sagatavotu lasītāju, kas ir gatavs līdzdarboties dzejas nozīmes veidošanā, tāpēc viņa atdzejotājam ir jābūt īpaši uzmanīgam, strādājot kā krāsvielai, kas izmaina tikai teksta ārieni, saturu atstājot iepriekšējo. Un latviski viņa dzejoļi tiešām stāv lasītāja priekšā varbūt pat noslēpumaināki kā oriģinālā, aicinot iegrimt atsevišķās rindiņās un peldēt tur, līdz iznirtu jau nezināmā veidā citāds.

Protams, latviski viņa dzeja neizbēgami skan citādāk nekā krieviski, tomēr Arvis Viguls ir labs pavadonis, pie kura rokas iziet cauri miniatūrista cienīgajām Dragomoščenko vārdu pēdām.

Ne mazāk svarīgas "Elēģijas" ir arī jaunās paaudzes ieinteresēšanā par vienu no galvenajām pagājušā gadsimta beigu krievu dzejas avangarda balsīm, kas joprojām spēj pārsteigt un iedvesmot. Lai gan daži Dragomoščenko darbi pirms pāris gadiem jau bija publicēti "Punctum", šādiem izdevumiem ir neatsverama loma dzejas aprites atsvaidzināšanā. Turklāt viņa dzejoļi ir tik ļoti pārlasāmi, ka drukātā forma tiem piedien īpaši labi.

Jakuba Katalpa – "Vācieši"

No čehu valodas tulkojis Jānis Krastiņš.

Jakuba Katalpa "Vācieši", Jānis Krastiņš
Jakuba Katalpa "Vācieši", Jānis Krastiņš

Jāņa Krastiņa tulkojumi no čehu valodas neiznāk bieži, taču gandrīz katra grāmata ļauj iepazīt jaunu, savdabīgu autoru labā tulkojumā. Tāpat ir ar Jakubu Katalpu un viņas "Vāciešiem", dzimtas sāgu par vācu un čehu ģimenes savītajiem likteņiem. Lai gan šis romāns daudzējādā ziņā ir mazāk sarežģīts par citām LALIGABAi nominētajām grāmatām, arī "Vāciešiem" ir savs izaicinājums tulkotājam – daudzie stāsti, kas parādās un pazūd teju vai ik pēc pāris lappusēm, veido izsmalcinātu pinumu, kurā jāuzmanās nesapīties ne tikai lasītājam vien.

Tāpēc "Vāciešos" tulkotāja lielais nopelns ir grāmatas raitais plūdums, kas ir skaudrā pretstatā tur aprakstītajām Otrā pasaules kara un holokausta šausmām.

Šis tas varbūt šķiet jau redzēts citos romānos, taču Katalpas darbā vienalga ir viegli aizlasīties un attapties arvien no jauna stindzinošajā kara ikdienā. Un klātbūtnes efekts arī šeit ir skarbs un spēcīgs.

Roberts Valzers – "Laupītājs"

No vācu valodas tulkojis Dens Dimiņš.

Roberts Valzers “Laupītājs”, Dens Dimiņš
Roberts Valzers “Laupītājs”, Dens Dimiņš

Šķiet, neviens no šogad iznākušajiem prozas tulkojumiem valodas (un tātad arī tulkotāja darba) sarežģītībā nevar sacensties ar Šveices modernista Roberta Valzera piņķerīgo, bet brīnišķīgo romānu par mākslinieka likteni ikdienas pasaulē. Lai gan Dena Dimiņa vārds biežāk tiek piesaukts saistībā ar daudzajām darba valodām, – piemēram, nomināciju garajā sarakstā bija arī viņa tulkojums no albāņu valodas, Ismaila Kadares romāns "Mirušo armijas ģenerālis", – ikviens teksts, kas izgājis cauri viņa rokām, izceļas arī ar brīnišķīgu plūdumu un plašu reģistru diapazonu, Dimiņam vienlīdz prasmīgi tiekot galā gan ar nosacīti zemo leksiku, gan mežģīņotiem tekstiem.

Arī Valzera "Laupītājs" nav izņēmums – šeit lielāko baudījumu sagādā autora klātbūtnē pavadītais laiks, klausoties viņa stāstījumā, kas met līkumu pēc līkuma, bet beigās vienmēr atgriežas pie viņa paša.

Par laimi, lasot nevienā brīdī neparādās sajūta, ka tulkojums jelkādā ziņā sagādā mums kādas grūtības vai mazina prieku salīdzinājumā ar oriģinālu.

Grūti izdomāt lielāku komplimentu, ko varētu izteikt tulkotājam.

LALIGABA 2022

LALIGABA apbalvošanas ceremoniju varēs vērot 1. maijā Latvijas Televīzijas pārraidē, kas top sadarbībā ar teātra trupu "Kvadrifons". Mūža balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā ekspertu komisija nolēmusi piešķirt dzejniecei, prozaiķei un tulkotājai Dainai Avotiņai.

Lasītāju balva tiks noteikta publiskā balsojumā sadarbībā ar sabiedrisko mediju portālu LSM. Balsot iespējams no 29. marta līdz 22. aprīlim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti