"Viņi. Atkal ceļā"
Annas Velēdas Žīgures grāmata "Viņi. Atkal ceļā" tikko piedzīvojusi atvēršanas svētkus Latvijas Grāmatu izstādē. Šī ir jau trešā viņas grāmata, kas veltīta latviešu bēgļiem, kas 1940. gadu vidū kara un okupāciju dēļ bija spiesti pamest Latviju. Iepriekšējās grāmatas iznāca 2009. un 2012. gadā, bet, iespējams, tieši šobrīd mūsu bēgļu stāsti izskan jo īpaši aktuāli un uzrunājoši, mums tos ir vieglāk saprast, jo esam tieši liecinieki skaudrajiem ukraiņu bēgļu likteņiem.
Pirmās divas grāmatas vairāk vēsta par latviešu bēgļu gaitu sākumu un dzīvi Rietumvācijas bēgļu nometnēs, bet trešā pievēršas jau tālākajam ceļam, kad kara sagrautā Rietumvācija vairs nespēja uzturēt bēgļu miljonus no okupētās Baltijas un citām Padomju Savienības ietekmē nonākušajām valstīm.
(No Latvijas tā sauktajās dīpīšu nometnēs tolaik atradās aptuveni 100 000 cilvēku. Sākotnēji viņi domāja, ka bēgļu gaitas – tas ir tikai uz neilgu laiku un drīz viņi atgriezīsies mājās, un nevienam pat prātā neienāca, ka bēgļu ceļš būs tik garš un ilgs.)
40. gadu beigās pienāca laiks, kad lielai daļai bēgļu bija jādodas prom no Vācijas, sākās izceļošana, kas arī bija sarežģīts, neskaitāmām pārbaudēm pakļauts process. Katrai valstij, kas uzņēma bēgļus, bija savi nosacījumi, un lielākoties priekšroka bija jauniem, stipriem un veseliem cilvēkiem, kas bija vieni bez ģimenes un bērniem. Sveštautieši ārzemēs – līdzīgi kā tagad – galvenokārt bija vajadzīgi mazkvalificētiem, grūtiem un bīstamiem darbiem.
Latviešu bēgļu likteņceļus tad arī daudz plašāk var uzzināt Annas Žīgures grāmatā, kurā viņa atspoguļojusi radinieku, draugu, tuvāku un tālāku paziņu piedzīvoto un pārdzīvoto. Cilvēku identitāti grāmatā gan viņa neatklāj.
Grāmata ir kā mozaīka, trimdas latviešu kolektīvā autobiogrāfija, kas atklāj gan lielos laikmeta notikumus, gan cilvēku ļoti personiskos pārdzīvojumus un izjūtas.
"Mirušo enciklopēdija"
Sērijā "Orbītas bibliotēka" klajā nākusi grāmata, kas pirmo reizi latviešu valodā piedāvā iepazīt Serbijā dzimušā rakstnieka Danilo Kiša daiļradi. Arvis Viguls iztulkojis viņa slavenāko darbu – stāstu krājumu "Mirušo enciklopēdija". Tā ir autora pēdējā pabeigtā grāmata, tapusi 1979. gadā un tiek dēvēta par viņa daiļrades kvintesenci.
Kišs ir rakstnieks, kuram ir ļoti liela ietekme uz visa kādreizējās Dienvidslāvijas reģiona literatūru. Kā izteicies Arvis Viguls – viņam ir ļoti žēl, ka pie latviešu lasītāja Kiša darbi nāk tik vēlu. Šis tulkojums būtu teicami iederējies tūkstošgažu mijā, kad nāca klajā pirmie Horhes Luisa Borhesa un Umberto Eko grāmatu latviešu izdevumi.
Danilo Kiša darbi pazīstami ar mākslīgi radītās realitātes ilūziju – tos caurvij dokumentalitāte, taču vienlaikus tie sakņojas atmiņās, nostāstos, sapņos un murgos. Un, kā autors pats atzinis, viņa "Mirušo enciklopēdija" ir grāmata par mīlestību un nāvi.
"Karalis Līrs un viņa četras meitas"
Šekspīriskas kaislības valda pazīstamās pašmāju autores Leldes Stumbres jaunajā romānā "Karalis Līrs un viņa četras meitas". Grāmatas galvenais varonis ir lepnais vientuļnieks, finansists Reins Kapkalns, kurš trīs reizes precējies, trīs reizes šķīries, kuram no attiecībām ir meitas, nevienu no kurām viņš nav audzinājis, bet tad pienāk brīdis, kad viņš tiek izrauts nāvei no rokām, paliek piesaistīts gultai un viņam nākas pārdomāt savu dzīvi un arī to, vai viņš kādreiz ir kādu mīlējis patiesi un no sirds?
"Sešas pēdas"
Priecīgas ziņas arī visiem Daces Judinas detektīvromānu cienītājiem, jo tikko klajā nākusi sērijas "Izmeklē Anna Elizabete" 18. grāmata – "Sešas pēdas". Šoreiz notikumi vijas ap kāda slavena rakstnieka mīklaino nāvi, uz kura mantojumu tīko ļoti daudzi un visi no viņiem ir aizdomīgi.
"Bērni vispirms"
Bet 7. martā Mencendorfa namā atvēršanas svētki būs kāda cita rakstura izdevumam, tā ir bērnu tiesībām veltīta grāmata – divu amerikāņu autoru Keitijas Faustas un Steisijas Meningas kopdarbs "Bērni vispirms". Grāmatā skatīti ģimenes jautājumi, novirzot fokusu no pieaugušo vēlmēm un vērtējot tos no bērnu tiesību un vajadzību skatu punkta.
"Bites, bakas, kartupeļi"
Ceturtdien savukārt Nacionālajā bibliotēkā atklās ļoti interesantu ekspozīciju "Bites, bakas, kartupeļi", kas būs veltīta senākajām latviešu praktisko padomu grāmatām, izdotām 18. un 19. gadsimtā. Tās atklāj mazāk pazīstamu mūsu grāmatniecības šķautni un ļauj ielūkoties latviešu zemnieku un muižu kalpotāju ikdienas pasaulē, kur ļoti noderīgi bija grāmatās atrodamie ieteikumi, sākot no padomiem cūkkopībā, biškopībā un kartupeļu audzēšanā līdz baku potēšanai.
