„Tulkotāja darbs ir ļoti delikāts, var būt arī viltīgs – tas ir kā dejot baletu uz krēsla. Tulkojot ir jābūt radošam, bet jāņem vērā arī strikti ierobežojumi. Es gaidu pat šo procesa daļu,” - runātājs ir rakstnieks Pjērs Mejlaks no Maltas. Vairāki viņa stāsti jau ir iztulkoti dažādās valodās, tajā skaitā arī, piemēram, arābu, katalāņu vai serbu valodās. Šobrīd tulkotāji strādā pie Mejlaka grāmatas „Ko nakts tev atļauj pateikt” tulkojumiem. Maltiešu valodā lasošo ir vēl mazāk nekā latviski lasošo, tādēļ darbu tulkojumi ir īpaši svarīgi.
„Pasaulē nav pat miljons cilvēku, kas lasa maltiešu valodā. Zināmā mērā jebkura cita valoda, kas dod pieeju citiem cilvēkiem, Maltas rakstniekiem ir solis uz priekšu,” saka Mejlaks.
Grāmatu tulkojumi, protams, ir maģiskā atslēga, kas dod pieeju daudziem un dažādiem lasītājiem, tomēr Katri Lipsona, rakstniece no Somijas norāda uz vēl vienu tulkotāju lomu – tie ir rūpīgākie un vērīgākie lasītāji un no tiem rakstnieks nenoslēps ne sižeta caurumus, ne loģikas kļūdas.
„Protams, tulkošanas problēmas mēs apzināmies tad, ja saprotam to valodu, kurā mūsu darbus pārtulko. Tulkošanas process var būt pilnīga agonija, bet tas ir arī patiešām interesants un man ir iemācījis daudz. It īpaši tulkojumi uz angļu valodu, jo es varu pārrunāt darbu ar tulkotāju. Katrs rakstnieks uzzina tik daudz par savu darbu no tulkotāja! Tulkotājs ir cilvēks, kas lasa tavu grāmatu ļoti rūpīgi un uzdod sarežģītus jautājumus. Šajā brīdī rakstnieks sajutīs, vai viņš var atbildēt uz šiem jautājumiem. Ja atbildes nav, tad kaut kas darbā ir nogājis griezi un nākamā grāmata jāraksta labāka,” stāsta katri Lipsona.
Mazajām valodām svarīgi ir ne tikai tajās rakstošo autoru darbu tulkojumi. Nozīmīgi ir arī klasisko literatūras darbu un labāko jauno darbu tulkošana šajās valodās. Kā uzsver Pjērs Mejlaks, piemēram, maltiešu valodai klasikas tulkojumi ir īpaši nozīmīgi – Maltā otrā valsts valoda ir angļu un lielākā daļa iedzīvotāju to prot. Tas mazina pieprasījumu pēc tulkotajām grāmatām un nozīmē, ka izdevējiem tulkojumi maltiešu valodā var neatmaksāties.
Eiropā gan pieejams atbalsts grāmatu tulkojumiem, grāmatu tulkošanu atbalsta arī pašas valstis. Piemēram, programmā „Radošā Eiropa” grantu formā pieejams atbalsts grāmatu tulkošanai. „Radošā Eiropa” tapusi iepriekšējās par kultūras jomu atbildīgās Eiropas komisāres Andrulas Vasiliu darbības laikā, un komisāres pārstāvis Deniss Abbots uzsver, ka šie tulkojumi var palīdzēt arī iekarot tirgus aiz Eiropas robežām:
„Eiropas valodas ir prioritātes, bet mums jāatceras, ka Eiropas valodās runā visā Eiropā, piemēram Dienvidamerikā cilvēki runā spāniski, portugāliski, angliski. Angļu valoda arī ir plaši izplatīta visā pasaulē. Tā nav tikai atpazīšanas veicināšana dalībvalstu vidū, tā ir pieeja visai pasaulei!”
Kopā šajā programmā paredzēts pārtulkot četrus ar pusi tūkstošus grāmatu un pēdējā aicinājumā no astoņiem pieteikumiem, kas nākuši no Latvijas, atbalstu guvis viens – apgāds „Mansards” saņems 90 tūkstošus eiro līdzfinansējumu, lai latviešu valodā pārtulkotu 10 grāmatas. Visvairāk projektu – deviņi – atbalstīti no Bulgārijas, tiesa, tie lielākoties paredz katrs viena darba tulkošanu.
