"Vēl neko neesmu darījusi, lai to publicētu arī angļu valodā, jo nolēmu, ka vispirms gribu pievērst visu vērību latviešu versijai," stāsta Nesaule. "Kad aizbraukšu atpakaļ uz Ameriku un visu pārdomāšu, padomāšu arī par angļu versiju,” stāsta rakstniece, sastapta Aspazijas mājā. "Aspazija man ir tik ļoti, ļoti mīļa, jo viņa bija sieviete, kurai bija komplicēta dzīve – viņa bija latviete un rakstīja. Tas zemapziņā man pašai deva spēku un ļāva ticēt, ka arī es varētu kaut ko uzrakstīt,” stāsta rakstniece, kura savulaik, pirmos gadus viesojoties Latvijā, devusi savu ieguldījumu Aspazijas mājas atjaunošanā.
Rakstīšana ir Agates Nesaules ikdiena. "Daudzreiz bijis grūti rakstīt, kad nospiests garastāvoklis – bet arī tad vajag strādāt, citādi paliek vēl sliktāk. Parasti to mēģinu darīt no rīta – līdz pat vieniem neatbildu uz telefona zvaniem un cenšos strādāt piecas dienas nedēļā,” atklāj rakstniece un neslēpj, ka viss varējis izvērsties arī citādi.
"Akadēmiskā izglītība man iemācīja, ka nedrīkstu rakstīt,” stāsta Agate Nesaule, kura sākumā studējusi medicīnas fakultātē. "Kad pārgāju uz literatūru, vienā laidā no profesoriem dzirdēju, ka rakstnieki ir īpaši izcili cilvēki, un jūs, mazie putniņi, pat neceriet, ka varēsit lidot kopā ar ērgļiem.
Mums, topošajiem literātiem, pat bija aizliegts rakstīt pirmajā personā – sak, ko jūs domājat, nav svarīgi, vajag atcerēties, ko domā lielie kritiķi!
Tā kā akadēmiskā izglītība gandrīz apturēja manu rakstīšanu."
Nesaules pazīstamākā grāmata ir "Sieviete dzintarā". "Jā, ļoti bieži satiekos ar tiem, kuri to lasījuši. Esmu pārsteigta, cik labi to cilvēki atceras – šī grāmata nāk man līdzi gluži kā zīmogs uz pieres…"
Vaicāta, vai grāmatā "Zudušie saulgrieži" viņa ietvērusi savu personīgo pieredzi, autore atbild noraidoši. "Nē, tas ir izdomāts stāsts. Lai gan tas ir vēstījums par tiem, kuri dzīvo gan Latvijā, gan trimdā. Par viņu satikšanos un nesatikšanos. Galvenā tēma jaunajā grāmatā ir draudzība starp sievietēm. Pirmo reizi abas satiekas Amerikā, bet pagātnē ir tas, kas noticis kara laikā – viņu draudzība ir ļoti svarīga, bet komplicēta. Viena no meitenēm paliek tikai trimdas sabiedrībā, otra pielāgojas Amerikai, nokļūst akadēmiskajā vidē un neapprecas. Viņas ir ļoti atšķirīgas, bet abas ir latvietes un runā latviski.”
Arī pašas rakstnieces Agates Nesaules dzīvē draudzībai ir ļoti svarīga nozīme. "Man ir sajūta, ka piedzimsti vienā ģimenē, bet pēc laika atrodi otru ģimeni. Pat tad, kad biju precējusies, svarīgi bijuši arī draugi. Ja notiek kas bēdīgs ar kādu vīrieti, tad tā ir tieši tava draudzene, kura tevi uzklausa…"
Izvēloties grāmatas, kuras lasīt pašai, rakstniece atzīst: "Man ļoti svarīgi, lai ir labs literārais stils. Lai no grāmatas kaut ko iemācos. Man ļoti patīk romāni un arī autobiogrāfiski stāsti par to, kā mainās cilvēks. Ļoti mīļa ir dzeja – tā ir skaista valodas lietošana.”
