Kā norāda izdevēji, "Tiesāšanās kā māksla" pirmā daļa burtiski izkusa veikalu plauktos pirms vairākiem gadiem. Savukārt pašam autoram šķiet, ka grāmatu izpirkušas sievietes.
"Acīmredzot erotisko detaļu dēļ. Sievietes uz tām ir kā noburtas!" norāda Grūtups.
Trešajā izdevumā grāmata "Tiesāšanās kā māksla I" lasītājiem tiek piedāvāta jaunā kvalitātē, kā pats autors atzīst: "izkoptāka forma, lakoniskāka frāze, svešie teksti - iekausēti kopējā valodas ritmā." Tai pat laikā ideoloģija, domas, atziņas un vērtējumi palikuši nemainīgi.
"Tiesāšanās kā māksla I" trešā izdevuma vāka dizainā izmantota franču mākslinieka Hugo Merlē glezna. Grāmatas ilustratīvais materiāls atjaunots un būtiski papildināts. Darbs izdots Jāņa Rozes apgādā.
Erotika caurauž trīs grāmatas noveles. Tās veltītas Šarla Bodlēra, Pāvila Rozīša un Ludolfa Liberta tiesas procesiem. Māksliniekus tiesāja par amorāliem darbiem, kas mūsdienās atzīti par izciliem modernisma paraugiem.
"Kad tas jau bija noticis, nāca vesela skūpstu jūra ar viegli sentimentālām nopūtām, kurām sekoja dedzīgi skāvieni un mīlas piepildījums saldi smaržojošā zāļu gultā" - par šo un citiem tekstiem Rozītis tika saukts pie atbildības. Sevis aizstāvībai Rozītis līdzīgi Bodlēram salīdzināja savus stāstus ar citu atzītu autoru darbiem, tos citējot tiesas namā. No tiesvedības viedokļa šī pieeja varētu šķist vāja, bet Andris Grūtups to pieskaita tiesāšanās mākslām: "Salīdzinošā argumenta vērtība neslēpjas pierādīšanas spēkā, bet gan pārliecināšanas spējā. Ne jau vienmēr, lai "vinnētu", vajag kaut ko pierādīt. Nereti pietiek ar pārliecību."
Prāva rakstniekos un žurnālistos izraisīja sensāciju un tautas mutē ieguva "literātu tiesas" nosaukumu.
Tiesāja ne tikai par amorāliem literāriem darbiem, bet arī par valstiskiem. "Tiesāšanās kā māksla I" noslēdzošā novele veltīta Andrievam Niedram – rakstniekam, publicistam, mācītājam, politiķim. Niedras tiesāšana par valsts nodevību divdesmitajos gados ir pārsteidzoši līdzīga Alfrēda Rubika lietai par likumīgas valsts varas gāšanu deviņdesmitajos. Tā ir sīkumos pildīta vēsturiskām detaļām un smalkiem dialogiem tiesas zālē. "Dažās aizstāvības runās Niedru grūti pārspēt," secina Andris Grūtups.
Advokāts literatūras vēsturi, vēsturisko kontekstu un pašu literatūru pasniedz kā uz paplātes - lasītājam nav jāpiepūlas, tikai jālasa. Rakstītais sakņojas precīzā vēsturisko dokumentu, tiesas stenogrammu, arhīvu materiālu, periodikas un literatūras izpētē, turklāt pasniegts vieglā daiļliteratūrai raksturīgā manierē. Autors restaurējis lietas, kuru nav, kas ir nozaudētas, iznīcinātas vai to atrašānās vieta nav zināma.
Andris Grūtups sarakstījis sešas vēsturiski dokumentālas prozas grāmatas: "Tiesāšanās kā māksla I" (2001), "Beilisāde" (2005), "Ešafots" (2007), "Tiesāšanās kā māksla II" (2008), "Observators" (2009) un "Maniaks" (2010).
