Projekts „Mēs. Latvija, 20.gadsimts" ir daļa no mērķprogrammas „Nacionālās identitātes veicināšana", ko īsteno Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Idejas autore ir rakstniece Gundega Repše, kura uzrunājusi vēl 12 latviešu literātus, lai radītu romānu sēriju „Mēs. Latvija, 20.gadsimts”. Ideja radusies pirms vairākiem gadiem, kad Repše aicinājusi latviešu rakstnieces veidot stāstu krājumu.
Autore uzsver, ka šī brīža situācija Latvijas literatūrā prasa nozīmīgu žestu, lai mobilizētu un dotu grūdienu autoriem. Repše skaidro, kāpēc izvēlēti tieši šie 13 literāti: „Pirmkārt, nav jau nemaz tik bezgalīgi daudz aktīvu, rakstošu latviešu rakstnieku šobrīd. Arī tādā līmenī, kas man liktos tā vērts, lai cilvēki arī savā personīgajā biogrāfijā radītu kaut kādu jaunu izrāvienu, nevis muļļātu to pašu uz priekšu. Tas bija viens no momentiem, ka viņi ir gatavi eksperimentēt, riskēt, ārkārtīgi riskēt patiesībā ar žanru, kas nav viņiem raksturīgs, ka brīvā stilā to vien viņi būtu darījuši kā rakstījuši vēsturiskas etīdes. Lai gan arī šeit es gribu precizējumu – tas vēsturiskais žanrs ir literatūrzinātniski un kritiski diskutējams jautājums, kas tas tāds par zvēru vispār ir.”
Divi no iesaistītajiem autoriem – Nora Ikstena un Arno Jundze - atklāj, ka ir jāspēj saglabāt līdzsvaru starp vēstures faktiem un autora literāro ieceri. „Es domāju, ka lielākais izaicinājums, rakstot vēsturisku romānu, ir saglabāt balansu starp autentisku, vēsturisku notikumu fonu un to personisko stāstu, ko autors grib pateikt,” norāda Ikstena.
„Lielākais izaicinājums noteikti ir šī materiālu vākšana un sagatavošana. Principā, vēsturiskā romāna žanrs patiesībā ir neiedomājami plašs, un zem tā nosaukuma var salikt visu ko apakšā. Un ir jau arī vēsturē salikts, teiksim, no dēku romāniem un beidzot ar ļoti nopietniem romāniem. Tur nevar izzīst no pirksta kaut ko, tur tomēr ir jāsavāc materiāli,” skaidro Jundze.
Jaunie vēsturiskie romāni var tapt, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla mērķprogrammas „Nacionālās identitātes veicināšana” finansiālajam atbalstam. Projekta autore Gundega Repše skaidro, ka bez iegūtā atbalsta projekts nebūtu iespējams.
Rakstnieki uzsver, ka literatūrai ir liela loma nacionālās pašapziņas veidošanā, jo romāni pierādīs, ka latviešu valoda ir dzīva un tajā ir iespējams darboties. „Tas ir kultūras uzdevums, literatūras jo sevišķi,” norāda Repše.
„Es domāju, ka tas ir viens no literatūras uzdevumiem, jo galu galā tikai mēs šeit Latvijā runājam un rakstam latviešu valodā. Caur šo valodas piederību ceļam nacionālo pašapziņu. Man liekas, ka tas ir tā kā ābece – tas būtu jāsaprot, jāzina un jāatbalsta,” stāsta Ikstena.
Arī Jundze uzsver literatūras lomu valodas pastāvēšanā un attīstībā: „Es domāju, ka jebkura grāmata nacionālo pašapziņu veicina pat tad, ja tur vispār vārdi „nacionālā pašapziņa”, paldies Dievam, nav pieminēti. Jebkura grāmata, kas iznāk latviešu valodā, tā apstiprina latviešu valodas spēju, pat ja tā ir sliktā valodā uzrakstīta grāmata, apstiprina to, ka valoda ir dzīva, ka valoda attīstās, ka šajā valodā ir iespējams kaut ko darīt.”
Pirmie četri vēsturiskie romāni sērijā „Mēs. Latvija, 20.gadsimts” iznāks 2014.gadā.
