Stāsti par spokainiem un neizskaidrojamiem atgadījumiem nav bijuši sveši ne tādiem latviešu literatūras korifejiem kā Aleksandrs Grīns, Vladimirs Kaijaks, Mirdza Bendrupe, Vizma Belševica un Dagnija Zigmonte, ne iecienītiem mūsdienu autoriem – Guntim Berelim, Andrim Zeibotam, Ievai Melgalvei.
Latviešu autoru iztēlē rosās visdažādākie baiļu atveidi – gan šausmu žanram tipiski tēli: spoki, veļi un milzu zirnekļi, gan šķietami gluži nevainīgas būtnes un priekšmeti: kaimiņmājas pagalma bērni, pelēks T krekls, parasts kabatas nazis.
Rakstnieki dāsni “apšausmina” arī reālas Latvijas vietas – Kurzemes ciematos klejo rēgi, kādā Rīgas augstceltnē pulcējas vampīri, bet Centrāltirgū iegādāts sienas spogulis rāda pavisam citu realitāti.
“Latviešu šausmu stāsti” kalpos vispirms kā aizraujošs un neparasts ieskats latviešu literatūras vēsturē no līdz šim vēl neskartā iracionālā aspekta, bet arī kā lieliska tumšo ziemas vakaru lasāmviela un, visbeidzot, pierādījums tam, ka latviešu literatūrā fantāzijas lidojums klātesošs ir bijis vienmēr, uzsver Apgāda Zvaigzne ABC projektu vadītāja Kristīne Ilziņa.
Izvērtēt to, kā gadu gaitā mainījies lasītāja “baiļu faktors”, palīdzēs stāstu sakārtojums hronoloģiskā secībā, kā arī sakārtotājas – literatūrzinātnieces, fantāzijas un šausmu žanra pētnieces Simsones – priekšvārds. Tajā apskatīta šausmu žanra būtība un sniegts īss ieskats tā vēsturē, raksturoti krājuma izveides principi un latviešu šausmu stāsta “progress” cauri gadu desmitiem, pakāpeniski mainoties tam, ko latviešu lasītājs uzskata par bailes iedvesošu.
Ne visi krājumā iekļautie stāsti ir tipiski šausmu stāsti mūsdienu izpratnē. Taču, kā teikts grāmatas priekšvārdā: “Uz visiem šajā izlasē iekļautajiem stāstiem ir iespējams palūkoties no jauna aspekta, izbaudīt labi uzrakstīta spoku stāsta valdzinājumu un varbūt beidzot noskaidrot: kas tad īsti ir latviešu lasītāja “baiļu faktors”?”
Grāmatu laidis klajā apgāds „Zvaigzne ABC”.
