LASI PAR:
- Andra Kalnozola romānu "Kalendārs mani sauc";
- Kristīnes Želves romānu "Grosvaldi";
- Ingas Žoludes romānu "Vendenes lotospuķe".
- Balso par saviem favorītiem!
Andra Kalnozola romāns "Kalendārs mani sauc"
"Kilograms kultūras" pavasara balsojumā literatūras kategorijā vislielāko lasītāju atbalstu izpelnījās izdevniecības "Orbīta" izdotais Andra Kalnozola romāns "Kalendārs mani sauc". Autors par darbu jau ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu "Spilgtākā debija".
"Romāna "Kalendārs mani sauc" centrālais tēls ir jauns vīrietis ar grūti definējamu garīgās veselības stāvokli. Brīžiem šķiet, ka viņa prāts strādā kā bērnam, citkārt – ka labāk nekā vairumam pieaugušo," skaidrots grāmatas anotācijā. "Stāsta struktūru veido vietējās mazpilsētas mācītājam rakstītas vēstules, kurās galvenais varonis reflektē par savā dzīvē notiekošo, tādējādi iepazīstot pats sevi un apkārtējo pasauli. Nelaimīga iemīlēšanās viņu novedusi pie eksistenciālas nepieciešamības no galvas iemācīties katra kalendāra datumā svinamās vārdadienas, lai "nokļūtu tuvāk" iecerētajai meitenei, proti, – starp visiem vārdiem atrodams arī viņējais."
"Kilograms kultūras" žūrijas pārstāvis Toms Treibergs par romānu sacīja:
"Andris Kalnozols ir pasaku meistars, bet viņa iztēles kodols patiesībā ir sāpīgs un daudzveidīgi interpretējams.
Romāna "Kalendārs mani sauc" galvenais varonis Oskars ir Dullais Dauka pieauguša, jauna vīrieša veidolā. Viņa mamma, kaimiņiene un citi mazpilsētas iedzīvotāji veido sentimenta piepildītu kolāžu, kurā priekus caurstrāvo skumjas un pasaules uzbūves skaidrība mijas ar neparedzamības mistiku. Papildus Kalnozols ļoti jūtīgi reflektē par mīlestības nozīmi mūsu dzīvē, platonisko un trubadūrisko attieksmi pret savu jūtu objektu iezīmējot jaunā un mūsu literatūrā ilgi nepieredzētā kvalitātē."
Romāna "Kalendārs mani sauc" nosaukums ir interpretējams dažādi. Andris Kalnozols Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" atzīmēja – jo daudznozīmīgāk, jo labāk: "Man tas nosaukums bija skaidrs uzreiz. Es būtībā sāku ar to, ka es izdomāju nosaukumu. Nevis izdomāju, es viņu vienkārši sapratu. Tajā brīdī, kad es sapratu, kā galvenais varonis raksta, kā viņš runā un kā viņš skatās uz pasauli, man bija skaidrs, ka būs šis mazliet ačgārnais, daudznozīmīgais nosaukums, kuru var saprast gan kā "Mani sauc Kalendārs – mans vārds ir Kalendārs" vai "kalendārs mani sauc" – kā mani sauc dienas, mani sauc dzīve uz priekšu un tā tālāk."
Kristīnes Želves romāns "Grosvaldi"
Rudens balsojumā visvairāk balsu ieguva apgāda "Neputns" izdotais Kristīnes Želves romāns "Grosvaldi", kura centrā ir Latvijas vēsturē nozīmīga ģimene – Grosvaldi – un viņu gaitas turpat simt gadu garumā.
"Romānā savijas dažādi laiki, vietas un valodas, vēsturiskā leksika un mūsdienu cilvēka valoda, Belle Époque šarmantais vieglums un Latvijas valsts dzimšanas un bojāejas skarbums, azartiska rotaļa un smeldzīga nopietnība, autentiskas Grosvaldu vēstules un dienasgrāmatas un autores iztēle, uzburot spilgtu, niansēm bagātu un pārsteidzošu Grosvaldu dzimtas pasauli un laikmetu, kuru viņiem bija lemts izdzīvot," vēstīts grāmatas anotācijā.
"Kilograms kultūras" žūrijas pārstāvis Toms Treibergs komentēja: ""Zudušo laiku" meklēja (un arī atrada) jau Marsels Prusts, savukārt šobrīd ar šo izvēli darbojas Kristīne Želve. Grosvaldu dzimtas izpēte ir Kristīnes kā rakstnieces "Magnum opus". Iezīmēt raksturu savdabību un "Laika gara" atveidojumu izdevies gan ar sīku detaļu palīdzību, gan ar valodas izteiksmības īpatnībām. Mēs mēdzam par sevi dažubrīd domāt kā par mazu nāciju, kura pakļauta lielvalstu ambīcijām un politikai.
Kristīnes Želves devums apliecina, ka gara lielums ir īstais un patiesais mērogs jauntopošas nācijas kultūras fundamentu izveidē un nostiprināšanā."
Savukārt grāmatas autore Kristīne Želve par darbu pie grāmatas (un arī iepriekš jau tapušās filmas) stāstīja LTV raidījumā "Kultūrdeva": "Grosvaldi ir dzimta, pie kuras pieder arī gleznotājs Jāzeps Grosvalds. Viņš ir visplašāk zināmais vārds no Grosvaldiem. Arī visi pārējie ir ļoti interesanti. Ir tā noticis, ka ir saglabājušās gan Jāzepa Grosvalda dienasgrāmatas, gan dzimtas korespondence. Tas ir netipisks gadījums, kad cauri visiem okupācijas laika gadiem, gan caur visām 90. gadu jukām šie rakstījumi ir saglabājušies. Nonākuši drošās rokās – dažādos muzejos, arhīvos, arī pie privātpersonām. Sākot lasīt viņu dienasgrāmatas, pirmkārt, tas bija interesanti. Man ir viens neprofesionāls kritērijs, arī kad taisu filmas – vai tas ir interesanti?
Ja tas nav man interesanti, tad kāpēc lai tas vēl kādam būtu interesanti?
Un, otrkārt, viņi visi, īpaši Mērija Grīnberga un Jāzeps Grosvalds, bija ļoti talantīgi rakstītāji."
Ingas Žoludes romāns "Vendenes lotospuķe"
Ziemas balsojumā uzvarēja un finālā iekļuva "Dienas Grāmatas" izdotais Ingas Žoludes romāns "Vendenes lotospuķe" par Jāni Poruku. Romāns ir daļa no grāmatu cikla "Es esmu…", kurā top 13 romāni un 13 monogrāfijas par latviešu literatūras klasiķiem.
"Inga Žolude ir uzņēmusies dubultu risku. Pirmkārt, rakstīt no vīrieša perspektīvas, un otrkārt – rakstīt par cilvēku, kuru nedz viņa, nedz neviens no mums personīgi nav pazinis," atzīmēja žūrijas pārstāvis Toms Treibergs. "Un tomēr, cilvēciskās emociju anfilādes, lai arī kādus gadskaitļus mēs pielietotu, ir caurmērā nemainīgas. Labsajūtas priekšnoteikumi saglabājas tie paši: savas sirds vēlmju gandarīšana un pašuzstādīto ideālu iedzīvināšana.
Un ne jau tikai izmeklētam lokam, bet ikkatram, kuru saista rakstītais vārds – šādu izvēles kārti bija izvēlējies arī Jānis Poruks, un Ingas tēlojumā apliecinājumu par to gūs arī lasītājs. Cerams!"
Taujāta, kā nonākusi pie nosaukuma "Vendenes lotospuķe", rakstniece Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pastāstīja: "Nosaukums radās diezgan agri – 2018. gadā. Es jau kādu laiku biju pētījusi Poruku un pamanījusi, ka daudzos dzejoļos un prozas darbos viņš raksta par sievietēm, daiļavām kā lotospuķēm. Protams, ka Poruka svarīgākā persona dzīvē ir viņa sieva Ernestīne [..]. Tā ir viņa svarīgākā lotospuķe no Vendenes. Viņš viņu satiek Cēsīs jeb Vendenē, kā tolaik teica." Paturpinot par mīlestības tēmu, Žolude piebilda, ka tā Porukam bijusi nozīmīga un viņš to izvērsis teju visos savos darbos: "Tas ir meklējums pēc cilvēciskās mīlestības, meklējums pēc augstākās sapratnes."
Balso par saviem favorītiem!
To, kurš literatūras darbs svinīgajā ceremonijā saņems balvu "Kilograms kultūras", noteiks skatītāju balsojums. Līdz 26. janvāra pusnaktij reizi dienā iespējams balsot par saviem favorītiem literatūras un pārējās astoņās balvas kategorijās.
Apbalvojuma "Kilograms kultūras 2021" pasniegšanas ceremonija – 19. februārī pulksten 21.05 tiešraidē LTV1 un LSM.lv, kā arī LR1 un LR3 "Klasika".
"Kilograms kultūras 2021" žūrijā darbojās LTV, LR un LSM kultūras jomas profesionāļi – LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, žurnālistes Lilita Eglīte, Eva Johansone, Daira Āboliņa un Henrieta Verhoustinska, LR3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode, žurnālisti Orests Silabriedis, Liene Jakovļeva un LR1 žurnālists Toms Treibergs, kā arī portāla LSM kultūras sadaļas redaktore Laila Burāne.
"Kilograms kultūras 2021" laureātiem naudas balvu nodrošina "Nākotnes atbalsta fonds".
"Kilograms kultūras" ir sabiedrisko mediju apbalvojums kultūras jomā, kas apliecina sabiedrisko mediju aktīvu līdzdarbību Latvijas kultūras dzīves procesos. Balvu piešķir Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un Latvijas sabiedrisko mediju portāls LSM. Tradīcija aizsākta 2012. gadā, kad balvas tika pasniegtas par spilgtākajiem 2011. gada kultūras notikumiem.
