"Suitu novada mantojums. Suit pierkstaiņ un dūraiņ"
Rīgas kultūras centrā "Iļģuciems" 17. janvārī atvēršanas svētki būs grāmatai, kas veltīta suitu cimdiem – "Suitu novada mantojums. Suit pierkstaiņ un dūraiņ".
Grāmata jau priekšā celta Alsungā un Kuldīgā, un nu arī Rīgā būs iespēja tikties ar tās veidotāju komandu un uzzināt par tās tapšanas procesu, kas bija vairāk nekā 10 gadu garumā.
Pētījums ir pamatīgs – 600 lappušu biezumā, un tajā apkopoti 400 suitiem raksturīgo dūraiņu un pirkstaiņu, kas apzināti gan muzeju krājumos, gan cilvēku privātajos pūros. Tie visi nofotografēti, uzzīmēti, aprakstītas arī adīšanas tehnikas.
Suiti kopumā saistās ar vitalitāti un krāšņumu, un tādi ir arī viņu cimdi – krāšņi, spilgti, rakstu rakstiem izrakstīti.
Tā kā latviešu etnogrāfiskie cimdi ir iecienīti arī ārpus Latvijas, tad pētījums ir lasāms arī angļu valodā.
"Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā"
Arī Nacionālajā vēstures muzejā 17. janvārī būs jaunas grāmatas atvēršanas svētki. Grāmatas "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā" centrā ir Latvijā senākās etnogrāfiskās fotogrāfijas.
Kā labs ievads šai grāmatai bija izstāde, ko pagājušajā vasarā varēja apskatīt Rīgas āra vidē un kurā bija redzama daļa no šīm etnogrāfiskajām fotogrāfijām. To tapšanas laiks ir no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam.
Šīs fotogrāfijas tapa, jo tajā laikā Latvijā notika ļoti strauja tehnoloģiju attīstība, līdz ar ko strauji sāka izzust senās tradīcijas un, lai tās iemūžinātu, atstātu par tām liecības nākamajām paaudzēm, fotogrāfi ar lielu entuziasmu ķērās pie darba. Un fotogrāfijās tad arī redzam dažādus lauku darbus, piemēram, rudzu pļauju Gaujienā, kulšanas talku Tukuma apriņķī, tīklu žāvēšanu un lāpīšanu uz vabām Ventspils apriņķī un dažādas citas nodarbes, kas ir izzudušas no mūsu ikdienas. Tāpat, pateicoties šīm fotogrāfijām, mēs varam novērtēt, cik atšķirīgi cilvēki ģērbās, izskatījās un arī to, kā ir izmainījusies Latvijas ainava pēdējo 150 gadu laikā.
"Pie augstā loga"
Savukārt piektdien, 20. janvārī, Nacionālajā bibliotēkā būs atvēršanas svētki arī kādai ļoti nozīmīgai grāmatai – Viestura Vecgrāvja monogrāfijai par Jāni Poruku, kam dots nosaukums "Pie augstā loga".
Tā iekļaujas labi zināmajā literatūras lielprojektā "Es esmu…", kura centrā ir mūsu literatūras klasiķi, par kuriem top gan romāni, gan monogrāfijas.
Ingas Žoludes romāns par Poruku "Vendenes lotospuķe" klajā nāca 2021. gada nogalē, to nominēja Literatūras gada balvai. Un nu ir klāt arī Viestura Vecgrāvja monogrāfija "Pie augstā loga". Kā literatūrzinātnieks skaidro grāmatas ievadā – ar šo nosaukumu viņš akcentē Poruka tiecību pēc augstākas jūtu un gara dzīves, viņa ideālismu, taču vienlaikus arī personisku dramatismu, apjaušot, ka šāda dzīve un augsti un svēti ideāli nav sasniedzami ikdienišķības pasaulē.
Monogrāfijā Viesturs Vecgrāvis analizē ļoti svarīgus Poruka daiļrades un personības aspektus, viņa garīgo biogrāfiju, viņa pretrunīgumu, viņa autoritātes literatūrā un mākslā, arī, piemēram, Bībeles ietekmi uz Poruka daiļradi, debesu un zemes tēmu viņa darbos, arī viņa konfliktu ar Rūdolfu Blaumani.
Galvenais monogrāfijas mērķis, kā uzsver tās autors, ir parādīt Poruka garīgo un morālo lielumu un viņa unikālo nozīmi mūsu kultūrā.
Grāmata varētu arī kliedēt dažādus stereotipus par Poruku, jo, kā uzsver Vecgrāvis, Poruku nedrīkst uzskatīt tikai par sapņu un asaru princi vai neauglīgu un pārideālistisku fantazētāju.
Ļoti interesanta ir nodaļa par Poruka bērnu stāstiem, kas, šķiet, ir paši populārākie un zināmākie no Poruka daiļrades, un monogrāfijas autors par tiem piedāvājis savu interpretāciju.
Saistībā ar populāro stāstu "Kauja pie Knipskas" ne reizi vien no lasītāju puses dzirdēti jautājumi – "Kāpēc tas Cibiņš Buņģi kārtīgi nenomizoja?", un Cibiņš tiek izprasts kā mīkstčaulīgs tips, gandrīz vai tāds, kurā izpaužas latvieša mentalitātes skaužamākās īpašības. Bet, kā uzsver Viesturs Vecgrāvis, šādi izprotot Cibiņa tēlu, mēs "Kauju pie Knipskas" uztveram tikai kā reālistisku vēstījumu, nerespektējot, ka stāsts lasāms kā simboliska līdzība. Kāda ir šī līdzība un daudzus citus interesantus jautājumus literatūrzinātnieks analizē jaunajā monogrāfijā.
