"Tas ir pētījums interesentiem un zinātājiem, kuriem ir nopietna interese par šīm lietām. Lai gan es teikšu un gribētu arī cerēt, ka šis un tas tur varētu būt arī vienkārši gudram un motivētam lasītājam," tā par savu doktordarbu, kas pārtapis monogrāfijā, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" atzīst Jānis Veckrācis.
Monogrāfija sniedz gan plašu, gan arī pietiekami dziļu ieskatu atdzejošanas teorijas un prakses jautājumos. Tā ir arī ieguldījums ievērojamā ebreju izcelsmes krievu dzejnieka, esejista un tulkotāja, Nobela prēmijas laureāta Josifa Brodska (1940-1996) mantojuma izpētes turpināšanā.
"Šī grāmata ir rezultāts diezgan ilgam, plašam darbam un arī laika posmam. Sākās tas viss pirms 8-9 gadiem, kad es dažreiz braucu ciemos pie dzejnieka Pētera Brūvera,
mēs daudz runājām par dzeju un arī par atdzejošanu. Viņš man jautāja, no kādām valodām es varu tulkot, teicu, diemžēl tikai no angļu un krievu. Viņš teica – tu traks esi, no tām jau neviens negrib neko ne tulkot, ne atdzejot, jo tur katrs var vilkt līdzi ar pirkstu un teikt, ka īsti labi nav un te jau varēja nedaudz labāk tomēr. Un tas noteikti bija viens no faktoriem," atklāj Veckrācis.
Studējot doktorantūrā, pētniekam nav bijušas īpašas pārdomās par tēmas un arī autora izvēli. Jautājums bijis tikai par to, kādā rakursā un kādā vērsumā veidot darbu.
Veckrācis norāda, ka darbs ir vairāk valodniecisks, ne literatūrzinātnisks.
"Kad pabeidzu doktordarba aizstāvēšanu, sāku slīpēt šo darbu, jau gatavot tādam kā monogrāfijas variantam, jo tas nav gluži viens un tas pats, tur ir zināmas atšķirības gan prasībās, gan saturā, gan arī formā. Tad sāku meklēt iespējamos izdevējus, un par lielu pārsteigumu izdevniecība “Peter Lang”, tiešām viena no pasaules lielākajām un labāk zināmajām akadēmiskajam izdevniecībām, piekrita," stāsta Veckrācis.
Zīmīgi, ka pētījums klajā nācis tieši 2020. gadā, kad pasaulē atzīmē Josifa Brodska 80 gadu jubileju.
Veckrācis vērtē, ka Brodskis arvien "ir pasaules uzmanības centrā zināmā mērā tieši ar savām pieejām, ar savu skatījumu ne tikai uz literatūru, bet vispār uz pasauli un cilvēkiem".
Veckrācis norāda, ka pētījumā ir teorijas daļa, kurā viņš pēc iespējas konspektīvi un koncentrēti runā par šobrīd pasaulē aktuālo atdzejošanas pētniecībā. Otrā daļa ietver Brodska darbu atdzejojumus latviešu un angļu valodā.
"Gribētos cerēt, ka šis mans darbs būtu kā pētījums interesants kādam, gan var būt kā ieguldījums radošajā vidē, tekstu vidē, radīšanas vidē, arī tulkošanas vidē, kas var būt arī tepat pie mums, Latvijā, varētu dot impulsu uzturēt gan interesi par Brodski, gan par viņa mantojumu," uzskata Veckrācis.
Viņš arī izsaka cerību, ka, raisot kādam interesi par Brodski, viņš būs pamudinājis pievērsties atdzejošanai un līdz ar to Brodska mantojumu varēs iepazīt arī lasītāji, kas krievu valodu nespēj tik perfekti izbaudīt un izjust.
