Starp lirismu, grotesku un traģismu: Klajā nācis Jāņa Rokpeļņa dzejas krājums «Tīmeklītis»

Apgāds “Neputns” laidis klajā dzejnieka Jāņa Rokpeļņa devīto dzejas krājumu “Tīmeklītis”, vēstīts apgāda mājaslapā.

Jānis Rokpelnis latviešu literatūras ainavā ir lakonisks vārda un formas meistars ar savu noslīpētu lirikas intonāciju, un katrs viņa dzejas krājums ir notikums.

Jauniznākusī plaukstas vai kabatas, vai viedtālruņa lieluma grāmatiņa ar askētisko “share” zīmi uz vāka mūsdienīgi aicina lasītāju dalīties jeb “kopīgot saturu” – gan ar tuvākajiem, gan varbūt ar visu globālo tīmekli –, vienlaikus pārdomājot krājumā filigrāni saaustās vārdu, tēlu un nozīmju sakarības.

“Jāņa Rokpeļņa devītā dzejoļu krājuma teksti virtuozi balansē starp lirismu, grotesku un traģismu. Kārtojums tematiskos ciklos akcentē gan viņa tēmu un intonāciju daudzveidību, gan arī ļauj skatīties uz dzejas rakstīšanas procesu kā nebeidzamu ceļu, kura mērošanas jēga dažkārt var šķist apšaubāma, tomēr allaž noved pie negaidītām atskārsmēm. Izmantojot Rokpeļņa dzejas tēlus, var teikt, ka viņš nekad īsti neuzkāpj uz cietas, augstas klints, lai sludinātu savu mācību – viņš iet pa ceļiem un taciņām, te pazaudēdams un te atkal atrazdams to tīmeklīti, kas saista viņu ar kādu augstāku realitāti, kas piešķir jēgu katram noietajam solim,” krājumu raksturo tā redaktors Kārlis Vērdiņš.

Jānis Rokpelnis (1945) dzimis Rīgā rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Studējis psiholoģiju un filozofiju Ļeņingradas universitātē (1963–1969), studijas beidzis Latvijas Valsts universitātes  Vēstures un filozofijas fakultātē (1981).

Strādājis Mākslas muzejā, Rīgas kinostudijā, izdevumos “Literatūra un Māksla”, “Avots”, “ Jaunās Grāmatas”, “Labrīt” un “Karogs”. Bijis docētājs Latvijas Kristīgajā akadēmijā, dzejas konsultants Rakstnieku savienībā, 2004. gadā vadījis dzejas meistardarbnīcu.

Sarakstījis deviņus dzejas krājumus un trīs izlases, kā arī virkni prozas darbu: dokumentālo garstāstu “Modus” (2000), romānus “Virtuālais Fausts” un “Muzejs” (2017), eseju krājumus “Rīgas iedzimtie”, “…jeb Dievs nav mazais bērns”, “Rīgas iestaigāšana”, Knutam Skujeniekam veltītu monogrāfiju “Smagi urbjas tinte” (2006).

Kopā ar Arnoldu Burovu rakstījis scenārijus leļļu filmām; radījis libretu muzikālajai izrādei “Meistars Aleksandrs” (Dailes teātris, 2002). Publicējis rakstus, esejas un recenzijas periodikā. Atdzejojis Aleksandra Bloka, Inokentija Aņņenska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha, Semjona Haņina dzeju. Jāņa Rokpeļņa dzeja atdzejota vairāk nekā 20 valodās. Ilgus gadus bijis dzejas konsultants un dzejas redaktors.

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti