Plaģiāts
"Šīs vasaras populārākā dziesma, iespējams, ir plaģiāts." NRA.LV, 2013
Vārdu "plaģiāts" parasti lieto vienā konkrētā – apsūdzošā – nozīmē. Nosaucot kaut ko par plaģiātu, tiek apgalvots, ka kāda teksta, mūzikas vai cita darba autors ir negodīgi izmantojis cita autora radīto vai tā daļu, par to neinformējot ne īsto autoru, ne savu auditoriju. Vārdam "plaģiāts" tāpēc nav neitrālas vai pozitīvas nozīmes, lai arī teorētiski varētu iedomāties arī šādu lietojumu (piemēram, netīša vai saskaņota plaģiāta gadījumos). Pat runājot par tā dēvēto pašplaģiātu (kad autors izmanto paša radītu darbu vai tā daļu jaunā darbā, nenorādot par to atsaucēs vai kādā citā veidā), tas tiek uztverts kā nepieļaujama un nosodāma rīcība. Vārdu plagiarism angļu valodā sāk lietot tikai 17. gadsimtā, bet tā etimoloģija saistīta ar latīņu plagiārius (nolaupītājs) un plagium (nolaupīšana). Kas savukārt ir cēlies no vārda plaga (tīkls, ar ko notver dzīvniekus vai gūstekņus).
Senākais vēsturē fiksētais gadījums, kad kāds ir ticis apsūdzēts plaģiātismā, ir 11. gadsimta arābu zinātnieks Aldžahizs (Al-Jahiz), kam tika pārmests Aristoteļa zooloģijas izmantojums, rakstot savu "Dzīvnieku grāmatu". Mūsdienu tehnoloģijas interneta vidē rada plaģiāta iespējas tādā apjomā, kas nojauc agrāk ieviestos standartus un izpratni par pieļaujama plaģiāta robežām. Vienlaikus interneta meklētāju iespējas ļauj konstatēt plaģiātu rakstītā tekstā ne vien procentuālā vārdu sakritības līmenī, bet arī tulkotos tekstos. Šādi latīņu "tīkls zvēru un gūstekņu ķeršanai" ir pārtapis modernā tīmeklī, kas pats sevi citē ik mirkli neskaitāmos veidos, radot aizvien jaunas un jaunas plaģiātu dinastijas.
Piečakarēt
"Piečakarēt valsti vai pārējos ir katra uzdevums. Ja vēl pēc tam iemācās atmest nabagu dāvanas piečakarētajiem, vispār godājams cilvēks kļūsti." Aldis Gobzems, DIENA.LV, 2013
Spriežot pēc šī vārda lietošanas apstākļiem un konteksta, cilvēki daudz biežāk jūtas piečakarēti, nekā paši kādu piečakarē. Lai arī vaina nereti tiek uzvelta konkrētiem pilsoņiem, ir skaidrs, ka "būt piečakarētam" ir universāls eksistenciāls stāvoklis, kurā vainot varam vienīgi likteni (vai kas nu tur ir).
Vārddaļas "čakar-" neparasti bagātīgās lietošanas iespējas ir izskaidrojamas ar salīdzinoši agru vārda saknes vēsturiskās nozīmes zaudēšanu, saglabājoties vienīgi fonētiski eifēmiskā – visas pārējās rupjības aizvietojošā – lomā. Piečakarēt – laupīt ticību cilvēku godīgumam. Apčakarēt – izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam. Sačakarēt – izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus. Izčakarēt – tas pats, kas sačakarēt, taču tik pamatīgi, ka naivāka cilvēka ticība citu godīgumam var arī pazust.
Par šī vārda nozīmes neparasto universālismu liecina žargonu vārdnīcu sastādītāju pārliecība, ka "čakarēties" nozīmē stāties dzimumattiecībās vai arī nodarboties ar smagu un nepatīkamu darbu, taču senlatviešu "čakarēt" ir saprotams ārkārtīgi korekti – ar līka koka (čakas) palīdzību bakstīt, rušināt un rakņāt, turklāt nevis ļaunprātīgi vai dīki, bet gan meklējot kaut ko noderīgu, piemēram, ēdamās sēnes vai saknītes.
Vide, kas cietusi no šādas darbības, tiek saukta par čaganu, tas ir, par irdenu – izrakņātu, uzrušinātu vai sabakstītu. Citās indoeiropiešu valodās sakne kak-, cak- vai kac- tā vai citādi norāda uz izliekumu, kas rodas, nonākot līdz galam. Tāds ir kaktā, kājā (senīru coss), padusē (sanskrita kakšah), upes dibenā (lietuviešu kaketi) vai jau pieminētajā spieķī. Tāds ir arī piečakarēts cilvēks, kas, nonācis zināma savas dzīves posma bezizejā, ir spiests izliekties, saliekties, sačokuroties un meklēt iespēju turpināt eksistēt.
Medijs
"Jaunais sabiedriskais medijs aizķeras valdībā." NRA.LV, 2013
Vārds ar sarežģītu likteni latviešu valodā – sākuši to lietot sarunvalodā, latvieši piepeši atklāja, ka īsti nezina šī vārda rakstīto formu. Dabiskāk izklausās, ja sakām "mēdijs", taču garajam "e" nav iespējams atrast nekādu valodniecisku pamatojumu.
Čaklākie un patriotiskākie runātāji cenšas lietot daudz precīzāko "plašsaziņas līdzekļi", lai gan tas nedaudz sašaurina interpretācijas iespējas, brīžiem radot pat juridiskus strīdus. Tā vai citādi – par mediju dēvē jebkuru komunikācijas formu, kas nogādā informāciju līdz plašiem sabiedrības slāņiem.
Visbiežāk tiek minēti "masu mediji", taču tas nenozīmē, ka ir arī kādi nemasu mediji, drīzāk mulsums par dīvainā vārdiņa skanējumu liek to maskēt garākā un dziļdomīgā frāzē. Kad parādās citi vārdu savienojumi, "masas" tiek izlaistas – mediju magnāts, mediju bizness, mediju budžets, mediju pirkšana. Pēdējais ir specifisks reklāmas darbinieku žargons, kur "medijs" ir jebkurš komunikācijas jeb saziņas līdzeklis, kurā iespējams ievietot reklāmu: tātad arī ielu stabi un T krekli, kas paši par sevi ar informācijas izplatīšanu nenodarbojas.
Medium latīņu valodā ir vidus, medius – vidējs, viduvējs, ne šāds, ne tāds. Labi pazīstams ir vārda "medijs" (vai "mēdijs") lietojums okultajā retorikā, runājot par garu izsaucējiem, tiem, ar kuru palīdzību tāsaule sarunājas ar šosauli, taču vairāk mums paskaidro latīņu izteiciens in medium, kas ticis lietots ar nozīmi "ļaužu vidū": tas, kas tiek nodots atklātībai, publiskošanai un izplatīšanai.
Kancelēt
"Es reiz pakautrējos kancelēt savu kailfoto sesiju žurnālam "Klubs"." Marta Kukarāne, LILLA.LV
Ikvienam nelatviskota datora lietotājam šis vārds ir tuvs un saprotams bez jebkāda skaidrojuma. Cancel ir viena no divām būtiskākajām izvēlēm, ko mūsdienīgs dators atstājis radības kroņu ziņā: iespēja apturēt procesu, kas faktiski vēl nav iesācies, bet teorētiski, jau ir gatavs šo to savā mazajā virtuālajā pasaulē padarīt neatgriezenisku. Lai arī lielākā daļa datorprogrammu iekārtotas tā, lai neizlēmīgam vai sagurušam lēmējam kā nesāpīgāko un vieglāko variantu piedāvātu OK, tomēr ekrānā bieži izlecošais vārdiņš stabili iegulst arī reālās pasaules darbībai atvēlētajos smadzeņu sektoros. Var censties kancelēt pusdienas, kas jau oficiantam pasūtītas, var kancelēt lidmašīnas biļetes, ja laika prognoze neattaisno cerības, var pat mēģināt kancelēt randiņu ar meiteni, ja gadās kāds aizraujošāks piedāvājums.
Izvēles binārais raksturs un universālā lietojamība rada nepārprotami vienkāršotu pasaules uztveri un ar laiku droši vien sāk ietekmēt arī saturu. "Būt vai kancelēt?" mūsdienu dzīves teātra skatuvei prasa advancētais jūzeris un pat nenojauš, ka viņa priekštecim azotē vienmēr bijusi vismaz trešā iespēja. Vēl jo vairāk, viņš ir piemirsis, ka, 14. gadsimtā radies, senangļu vārds cancelle ir aizgūts no līdzīga viduslaiku latīņu vārda cancellare (izgatavot restes), kurš dažu valodnieku izpratnē ir aliterācija no carcer, citiem vārdiem sakot, no cietuma, kurā mēs gribot negribot ieslogām sevi ikreiz, kas izvēlamies piespiest nepareizo pogu.
Kačāt
"Urbanovičs aicina attiecībās ar ES "kačāt pravas"." DIENA.LV, 2011
Neraugoties uz atklāti krievisko izcelsmi un caurspīdīgo tulkojumu (pumpēt, šūpot), termins "kačāt" zināmās sociālās grupās turpina glabāt vilinošu noslēpumainību. Plašākai publikai tas ir kļuvis zināms no intervijām, ko presei snieguši pseidomuzikālie subkultūras briesmoņi. Šis vārds kļuvis par apzīmējumu jebkurai ārēji bezjēdzīgai, taču lietotāja pašapziņai svarīgai darbībai. Deju mūzikas regresīvākajās formās "kačāšana" ir tas, ko dara ritms. Parasti – elektronisks un basa tembru piesātināts (angliski – pump, pumping).
Kādā mūziķu intervijā lasāma frāze: "Ritma sekcija ir pamatu pamats – fundaments, kas kačā." Tātad – ne tikai mūzika kačā, bet ir kaut kas tāds, kas kačā visu laiku. Sajūtu, kas rodas kačāšanas ietekmē, nav viegli aprakstīt, tāpēc viens un tas pats vārds noder, lai apzīmētu to kopīgo, kas atrodams uzbudinošā mūzikā, ātrā braukšanā, labā seksā un pat garšīgās pusdienās. Jaunieši saka: "Stilīgi ir tie, kas kačā."
Sākoties interneta lejupielāžu laikmetam, termins "kačāt" ārkārtīgi strauji mainīja pamatnozīmi un aizvien biežāk tiek lietots pirātiska audio un video satura iegūšanas nozīmē. "Nokačāt mūziku" nozīmē to lejupielādēt. Vienlaikus saglabājusies visai tradicionālā atgriezeniskā forma "kačāties", kas apzīmē jebkādu "dzelžu cilāšanu" jeb vingrošanas zāļu apmeklēšanu ar nolūku iegūt muskuļotākas aprises.
Taču ar kačāšanu saprotams ne tikai tas, ko mēs saņemam no pasaules, bet zināmā mērā arī tas, kādā veidā mēs pret šo pasauli izturamies. Tad kačāšana var tikt saprasta arī savtīgā, brīžiem pat negatīvā nozīmē: "[Viņš] kačā visādas pravas un lecas." Varētu teikt – cilvēkus var atšķirt pēc tā, kā viņi kačā. Starp citu, latviešu valodā tuvākais ekvivalents ir arhaiskais "ķecēt" – ķircināt, dusmot, mēģināt aizsniegt.
Hipsteris
"Hipsteris ir tautā lietots apzīmējums jauniem cilvēkiem, kas interesējas par indie rock mūzikas stilu, indie filmām, tādiem žurnāliem kā Vice un Clash, kā arī Pitchfork Media līdzīgiem interneta žurnāliem." LGBLOG.LV, 2011
Pieņemts uzskatīt, ka šī vārda pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta 20. gados džeza mūzikas fanu lokā, kur apzīmējums “hep” vai vēlāk – “hip” lietots, lai runātu par cilvēkiem un parādībām, kas seko jaunajai un stilīgajai džeza modei.
Arī pirmie šī vārda publiski lietotāji bijuši džeza mūziķi, tas skaidrots uz skaņuplašu apvalkiem – 1939. gadā Keba Keloveja plate tika papildināta ar “Hepsteru vārdnīcu”, bet 1944. gadā pianists Harijs Gibsons ierakstīja skaņdarbu “Piemīlīgais Harijs Hipsteris”. Tad iestājusies ilgstoša pauze, un termina “hipster” atgriešanās 21. gadsimta sākumā nav īsti izskaidrojama, jo tā nav bijusi saistīta nedz ar džezu, nedz starpposmā uzplaukušo hiphopa modi (neskatoties uz skanisko līdzību, grūti atrast saistību starp “hipsteriem” un “hiphoperiem”). Vienīgais, kaut cik ticamais saistošais elements ir hipsteru subkultūras interese par stilīgām aizgājušo laiku lietiņām, “vintage” precēm un aizmirstām popkultūras zvaigznēm.
Savdabīga un vērā ņemama ir vēl kāda pazīme, kas hipsterus atšķir no citām, agrāk pieredzētām “jauniešu subkultūras” denominācijām – tiem nav atrodams vienojošs apģērba, uzskatu vai muzikālās gaumes elements, kāds saistīja hipijus, rokerus, pankus vai hiphoperus. Hipsteri ir individuālisti, kas nevēlas līdzināties “citiem hipsteriem”, un visi mēģinājumi saistīt šo grupu ar kādu kopīgu pazīmi – sākumā tās bija ūsas, vēlāk bārdas, selfiji, filmiņu fotoaparāti, fiksētā ātruma velosipēdi utml. – ar laiku izrādījušies nepamatoti un pārejoši.
Hibrīdkarš
"Krievijas agresija pret Ukrainu padarījusi terminu hibrīdkarš par ļoti populāru politiskajās un militārajās aprindās." NRA.LV, 2016
Lai arī termins piepeši ieguvis plašu lietojumu saistībā ar Krimas okupāciju un bruņotu konfliktu Austrumukrainā, ar to saprotot karu, kurš netiek oficiāli atzīts, bet gan dažādiem paņēmieniem slēpts, termina uzbūve liecina par to, ka par hibrīdkaru būtu jāsauc divu dažādu, šķietami nesavienojamu karu sintēze.
Par hibrīdiem ierasti dēvē divu (tieši divu, nevis trīs vai vairāku) sugu, šķirņu, veidu organismu vai parādību krustojumu. Visvienkāršākais hibrīdkara skaidrojums būtu situācija, kurā konflikts vienlaikus izpaužas kā informatīvs un militārs cīniņš vai arī dažādu karošanas tehniku savienojums vienā (pievienojot tradicionālam, fiziskam uzbrukumam kādu citu, agrāk neizmantotu paņēmienu – hakeru uzbrukumu, dezinformāciju, politiskus vai ekonomiskus līdzekļus).
Visticamāk, hibrīdkara izmantotāji šādi cenšas vai nu novērst pārmetumus kara pieteikšanā, vai arī novērst pretinieka uzmanību un resursus no vienas "frontes", uzbrūkot vienlaikus divās vai vairākās. Dažādas pazīmes liek secināt, ka turpmāk jebkurš militārs konflikts saturēs hibrīdkara pazīmes un alternatīvie uzbrukuma līdzekļi tiks iekļauti kopējā arsenālā, lai gan latīņu vārds hybrida nebija pārāk izsmalcināts un nozīmēja vienkārši jaukteni.
Embedēt
"Iespējams, ka embedēto klipu gadījumā ir jāizņem licence. Tāpēc mūzikas gadījumā drošāk ir nevis embedēt videoklipu, bet iztikt ar linku." AUTORNICA.LV, 2010
Strauji ienācis publiskajā latviešu valodā, šis termins savaldzināja interneta lietotāju prātu un uzbudināja cilvēktiesību un autortiesību konfrontēšanas aktīvistus, pateicoties konfliktam starp aģentūru AKKA/LAA un tā saucamajiem blogotājiem.
Runa ir par izvirzīto prasību maksāt par autortiesībām aizsargātu videoklipu demonstrēšanu vietējās mājaslapās, izmantojot "embedēto" jeb "iegulto" saiti sava memuāra ietvaros. Tehniski šis strīds ir tik tiešām interesants, jo, "ieguldot" (angliski embed nozīmē ieguldīt, iekļaut, ietvert) attiecīgo video mediju savā mājaslapā, lietotājs nenokopē aizsargāto materiālu, bet tikai dod iespēju atskaņot audio un video dokumentu, kas digitālā formātā "plūst" no pavisam citas vietnes, kurā tas ir ievietots, pateicoties pavisam citiem autortiesību ievērošanas principiem un līgumiem.
Latviski joprojām nav pieņemts vienots šī termina tulkojums, lai arī tas jau agrāk ir ticis izmantots citās nozarēs – matemātikā tiek runāts par "embedēšanu", ja kāda matemātiska struktūra tiek iekļauta citas struktūras formulā kā grupa vai apakšgrupa, par "embedētiem" sauc žurnālistus, kas darbojas karadarbības zonā noteiktas valsts armijas daļas sastāvā, bet seksopatoloģijā par "embedēšanu" sauc kāda fiziska ķermeņa ievadīšanu ķermenī, lai izraisītu noteikta rakstura sāpes, kas sagādā seksuālu uzbudinājumu.
Datorterminoloģijas veidotāji latviešu valodā piedāvā lietot terminu "iegultā saite", ja runa ir par “embedded code”, taču tas nedod risinājumu, ja jārunā par mājaslapas veidotāja rīcību. Ko viņš dara – "iegulda", "iegulst", "iegulsnī"? Viens no variantiem būtu runāt par "iegulsnēm", taču arī tas nedod pilnīgu priekšstatu par paveikto rīcību. Tikmēr "embedēšana", "embedētie faili" un "autortiesību pārkāpums, kas izdarīts, embedējot kontrafaktu materiālu" turpina aizpildīt mūsu valodas brīvās vietas.
Brančs
"Neskatoties uz jau esošo branču kultūru, vairāki restorāni ir gatavi piedāvāt ne tikai cienastu viesiem, bet arī izklaidi bērniem." 3ADE.LV, 2016
Termins, kas ienācis latviešu valodā kā reklāmas un mārketinga instruments, cenšoties pārdot restorānu un kafejnīcu piedāvājumu brīvdienu vēlajām brokastīm, pēc būtības ir hibrīdtermins, kas veidots, savienojot brokastis (breakfast) un pusdienas (lunch), taču latviskotās "brusdienas" vai "puskastis" nevienam nešķita pietiekami skanīgas.
Mērķēts uz dzīves baudītājiem un piektdienas vakaru uzdzīvotājiem, šis piedāvājums paredz slinku, paģirainu un kaprīzu klientu apkalpošanu, kuriem pat visvienkāršākās izvēles izdarīšana sagādā mokošas galvassāpes, tāpēc branču "kultūra" neparedz ēdienkarti, bet gan "zviedru galda" vai viesnīcu brokastu stilistiku, kur ikviens, kas samaksājis standarta summu, var ēst un dzert, ko vien vēlas un cik tik uziet. Tas savukārt nozīmē, ka ēdiens var būt uzsildīts, apkaltis, sastāvējies vai beidzies, ja kāds negausis ir pasteidzies pirms jums.
Smalkumu šādiem pasākumiem mēģina piešķirt ar īpašiem, tikai šai reizei pagatavotiem ēdieniem, mājīgu atmosfēru, viegliem alkoholiskiem kokteiļiem vai augstām cenām, bet peļņu branču rīkotāji gūst vienkārša psihofizioloģiska efekta rezultātā – apmeklētāji domā, ka varēs apēst vairāk par to, cik ir samaksājuši, taču realitātē vēl ir saguruši, miegaini vai nelabuma mocīti un nemaz negrib ēst. Tomēr termins ir ienācis latviešu valodā uz palikšanu un sācis dzīt jaunus atvasinājumus: brančotava, brančot, brančēdiens, "brančabērni sabraukuši rakstītām kamanām" utt.
Autlets
"Daudzskaitlīgās veikalu izkārtnes Rīgā, kas skanīgo nosaukumu "outlet" piedēvējušas sev, ne vienmēr apliecinās tās dotās cerības." OUTLETOPTIKA.LV, 2016
Brīdī, kad teju visi pircēju piesaistīšanai izmantoto veikalu un atlaižu apzīmējumi ir sevi izsmēluši, nākas ķerties pie jaunu meklēšanas, jo, gluži tāpat kā lamuvārdi un disfēmismi novalkājas un zaudē asumu, arī reklāmas devīzes un acīs krītoši nosaukumi dzīvo vien noteiktu laiku un pamazām pārstāj iedarboties. Ārzemēs noskatītais veikalu tips, ko apzīmē ar terminu "outlet", parādījās pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ASV – rūpnīcu strādniekiem tika atvērti īpaši veikali (parasti turpat noliktavās), kuros viņi varēja iegādāties pašu saražoto preci par zemākām cenām.
Lai arī būtībā autlets paredz tiešo pārdošanu bez starpnieka vai tirgotāja dalības, mūsdienu Latvijā par tādu sāka dēvēt nocenotu preču bodīti, kurā tiek "izmesti" no modes izgājuši, norakstīti kolekciju pārpalikumi, pagājušās sezonas vai bankrotējuša ražotāja produkti, biežāk – apģērbs, sporta vai stila aksesuāri. Ekskluzivitāti šādam veikalam piešķir ne tikai smalkais nosaukums, bet arī zemtekstā paturētais apgalvojums, ka piedāvātā prece ir pieejama ierobežotā skaitā un uz neilgu brīdi. Tas gan netraucē dažādiem autletiem kļūt par pastāvīgu tirdzniecības vietu, kurā ik pa laikam parādās aizvien jauns pārdošanai izmesto preču klāsts.
